Kod konkrets uztura plans pieški palīk cīši populars, tys juojem ar suoļa gryudu. Gols golā daudzys dietys, kas suocēs kai lykumeigys, ekspertu atbaļsteitys programys, kas paradzātys, kab rysynuotu konkretu veseleibys problemu voi stuovūkli, ir atsateistejušys par nikuo vaira kai dreizu svora zaudiešonys programom i tod teik masveidā tierguotys cylvākim, nu kurim daudzim nikod nav bejs juomaina. uzturs pyrmajā vītā.
Pādejā laikā ir daudz runuots par moz oksalatu dietom. Itys konkretais iedīņplans bīži teik īteicams cylvākim ar nieru akminim, soka Keri Gans, MD, autors gruomotai “Mozūs puormaiņu uztura”. Tys ir cīši labi tim, kam ir tīksme iz suopeigu stuovūkli, kas rūnās, kod nieru īškpusē veidojās cīti mineralu i suoļu nūguļsnis.
Bet moz oksalatu uzturs nav paradzāts svora zaudiešonai i nav panaceja tim, kas gryb pīvīnuot sovam uzturā vairuok bareibys vīlu. Mes prasejom ekspertim vaira informacejis par tū, kū īkļaun moz oksalatu uzturs i kai zynuot, voi tys ir pareizi jūs iedīņreizis planam. Tai jim beja juopasoka.
Kai ruoda nūsaukums, iedīņreizis plans ir paradzāts, kab pazamynuotu oksalatu leimini, savīnuojumu, kas atrūnams nūteiktūs puortykys produktūs, kū organisms ražoj mozūs daudzumūs, soka Uztura i dietetikys akademejis puorstuove Sonja Andželone. “C vitamina sadaleišona myusu organismā nūvad ari pi oksalatu veiduošonuos,” jei pībylst.
Oksalati dabiski sastūpami daudzūs duorziņūs, rīkstūs, augļūs i gryudūs, soka Debora Koena (RDN), Rutgersa universitatis kliniskūs i profilaktiskūs uzturvierteibys zynuotņu profesore. Tu izvad gondreiž vysus oksalatus (kas sasajauc ar cytim mineralim, veidojūt oksalatus), ar kurim sasaskar, soka Koens. Nieru akmini veidojās, kod oksalati apsavīnoj ar kalceju, izbraucūt nu organisma.
Zams oksalatu uzturs ir paradzāts, lai samazynuotu oksalatu sovstarpeigū darbeibu. „Daži cylvāki dūmoj, ka, samazynojūt oksalatu uzjimšonu, var samazynuot [nieru akmiņu] risku,” saceja Koens.
„Tūmār,” jei pībylst, „ir svareigi atzeimuot, ka nieru akmiņu veiduošonuos ir daudzfaktorisks faktors.” Pīmāram, Nacionalais nieru fonds atzeimoj, ka ari moza kalceja uzjimšona voi dehidratāceja var palelynuot nieru akmiņu rysku. Taitod, moz oksalatu uzturs vīns pats var nabyut vīneigais pīsardzeibys pasuokums, deļtuo ir loba ideja pyrma tuo izmieginuošonys puorbaudeit ar sovu uorstu.
Koč ari daži tīšsaistē reklamej uzturu kai panaceju pret “īkaisumu”, tys nav pīruodeits. Tys ir styngri cylvākim, kurim ir kalceja oksalata nieru akmini. “Parosti golvonais īmeslis puorīšonai iz mozu oksalatu uzturu ir voi nu paleidzēt samazynuot nieru akmiņu risku – tikai, tūmār, ka jums ir augsts oksalatu leimiņs i nieru akmini anamnezē, voi paleidzēt samazynuot augstu oksalatu leimini ir atslāgs nieru akmiņu,” saceja Hanss.
Bet itei uztura var nabyut pīmāruota vysim ar nieru akminim. Koč ari kalceja oksalatu akmini ir vysizplateituokais veids, nieru akmini var sastuovēt nu cytom vīlom, taidā gadīnī mozs oksalatu uzturs var napaleidzēt.
Pat ja tev ir kalceja oksalatu akmini, var byut ari cyti veidi, kai samazynuot risku, ka tī atsagrīzs. “Jo kalcejs var sasaisteit ar oksalatim, lai tī nasasnāgtu jūs nieru i izraiseitu nieru akmiņus, pīteikūši daudz kalceja īgiušona uzturā var byut tikpat efektiva kai oksalatu daudzuma samazynuošona uzturā,” soka Koens.
„Oksalatam nav garšys, deļtuo nazynuosi, voi ād koč kū ar daudz oksalatu,” soka Andželone. “Ir svareigi saprast, kurūs puortykys produktūs ir daudz oksalatu, a kurūs ir moz oksalatu.”
„Esi uzmaneigs ar smutījim, kas satur ituos vīlys,” breidynoj Andželone. Smutījā mozā krūzeitē var byut daudz augsta oksalatu puortykys produktu, kuru var dreiži patērēt, deļtuo ir juobyut ryupeigai.
Kūpumā uzturs ar mozu oksalatu naroda lelu rysku veseleibai, saceja Koens. Tok jei pībylst, ka jiusim var byut tryukums nūteiktu bareibys vīlu. „Sevkurs uzturs, kas īrūbežoj nūteiktus puortykys produktus, var izraiseit bareibys vīlu tryukumu, i puortykys produkti, kurūs ir daudz oksalatu, bīži ir boguoti ar svareigom bareibys vīlom,” jei soka.
Vēļ vīns īrūbežuojums moz oksalatu dietom? Var byut gryuši sekuot leidza. „Tīm augsta oksalatu puortykys produktim nav unikala paroksta,” saceja Koens. Tys nūzeimoj, ka storp augstu oksalatu puortykys produktim nav vīnys kūpeigys temys, kurai var vīgli sekuot leidza. Var byut vajadzeigs daudz pietejumu, kab puorlīcynuotūs, ka esi iz pareizuo ceļa.
Taipat daudzi faktori var ītekmēt nieru akmiņu atteisteibu, tymā skaitā genetika i iudiņa daudzums, kū dzer, kai līcynoj Pasauļa nefrologejis žurnals. Tikai īvārojūt uzturu ar mozu oksalatu daudzumu, navar likvidēt nieru akmiņu risku, soka Koens.
Otkon pyrma suokt itū uzturu, parunuot ar sovu uorstu, kab puorlīcynuotūs, ka tys ir pareizais sūļs deļ jūs i kū jums vajadzātu dareit vītā voi papyldus sovam iedīņreizis planam. Par pīmāru, Koens īsaceitu dareit itaidus dorbus, kab samazynuotu nieru akmiņu rysku uorpus moza oksalatu uztura voi pyrma raudzeit īrūbežojūšu iedīņreizis planu:
Naizaver kai rekords, bet, ka tevi interesej uzturs ar mozu oksalatu daudzumu, Hanss pastreipoj, cik svareigi ir pyrma runuot ar uorstu: “Ka oksalatu leimiņs ir normals i tev nav īmesļa suokt riskēt ar nieru akminim.”