Kimiskuos reakcejis nūteik vysu laiku vysapleik — skaidrys, kod tu par tū dūmoj, bet cik daudzi nu myusu tū dora, kod īdarbynojam mašynu, vuorejam olu voi māslojam sovu zuoli?
Kimiskuos katalizis eksperts Ričards Kongs ir dūmuojs par kimiskajom reakcejom. Dorbā kai “profesionals skaņu inženers”, kai jis pats soka, jū interesej na viņ reakcejis, kas rūnās sevī, bet ari jaunu provoceišona.
Kai Klarmana stipendejs kimejā i kimiskajā biologejā Muokslys i zynuotņu koledžā, Kongs struodoj pi katalizatoru izstruodis, kas veicynoj kimiskuos reakcejis leidz vālamajim rezultatim, veidojūt drūsus i pat pīvīnuotuos vierteibys produktus, tymā skaitā tūs, kas var pozitivi ītekmēt cylvāku. veseleiba. Trešdīne.
„Īvārojams kimiskūs reakceju daudzums nūteik bez paleidzeibys,” saceja Kongs, atsasaucūt iz ūglekļa dioksida izdaleišonu, kod mašynys sadedzinoj fosilajā degvīlā. "Bet sarežgeituokys i sarežgeituokys kimiskuos reakcejis nanūteik automatiski. Te īīt kimiskuo katalize."
Kongs i juo kolegi izstruoduoja katalizatoru, kab vierzeitu tū reakceju, kuru jī ​​gribēja, i tys nūtyka. Par pīmāru, ūglekļa dioksidu var puorvērst par mudrskuobi, metanolu voi formaldehidu, izavielejūt pareizu katalizatoru i eksperimentejūt ar reakcejis apstuoklim.
Konga pīeja labi īsakļaun Lankastera “atkluojumu vierzeitajā” pīejā, saceja kimejis i kimiskuos biologejis (A&S) i Konga fakultatis profesors Kails Lankasters. „Ričardam beja ideja izmontuot slāni, kab uzlobuotu sovu kimeju, kas nikod nabeja munā scenarejā,” saceja Lankasters. “Tys ir katalizators ūglekļa dioksida selektivai puorviersšonai par koč kū vierteiguoku, i ūglekļa dioksids daboj daudz švakys presis.”
Kongs i juo leidzstruodnīki naseņ atkluoja sistemu, kas nūteiktūs apstuokļūs var puorvērst ūglekļa dioksidu mudrskuobē.
“Koč ari mes itūšaļt naasam tyvu modernuokajai reaktivitatei, myusu sistema ir cīši konfiguriejama,” saceja Kongs. «Tai mes varim suokt dziļuok saprast, parkū daži katalizatori dorbojās dreižuok par cytim, parkū daži katalizatori piec byuteibys ir lobuoki. Mes varim pīlāguot katalizatoru parametrus i raudzeit saprast, kas līk itom lītom dorbuotīs dreižuok, deļtam ka kū dreižuok tuos dorbojās, tū lobuok – tu vari dreižuok radeit molekulys.»
Kai Klarmana stipendejs, Kongs struodoj ari pi nitratu, parostuos iņdis, kas īsašpļaun iudiņa ceļūs, nu vidis puorviersšonys par naškodeigu vīlu, jis soka.
Kongs kai katalizatorim eksperimentēja ar parostajim zemis metalim, par pīmāru, alumīniju i ādu. Metali ir lāti, natoksiski i boguoteigi zemis gorūzā, partū tūs izmontuošona naizraiseis ilgtspiejis vaicuojumus, jis saceja.
„Mes ari izdūmojam, kai izgataveit katalizatorus, kur diveji nu itūs metalu sovstarpeigai īsadorboj vīns ar ūtru,” saceja Kongs. “Izmontojūt divejus metalus ītvorā, kaidys reakcejis i interesantus vaicuojumus mes varim dabuot nu bimetaliskūs sistemu?” “kimiskuo reakceja?”
Piec Konga dūmom, sastatnis ir kimiskuo vide, kurā atsarūn itī metali.
Pādejūs 70 godu laikā norma ir bejuse izmontuot vīnu metala centru, kab sasnāgtu kimiskuos transformacejis, tok pādejā desmitgadē kimiki itymā jūmā ir suokuši pieteit sinergiskū sovstarpeigū darbeibu storp divejim kimiski saisteitim voi sūpluok asūšim metalim. , Kongs saceja: “Tys dūd tev vairuok breiveibys paku.”
Itī bimetaliskī katalizatori dūd kimikim spieju apvīnuot metala katalizatorus, bolstūtīs iz tūs styprajim i vuojajim punktim, soka Kongs. Par pīmāru, metala centrs, kas švaki sasaista ar substratu, bet labi puortrauc saitis, var struoduot ar cytu metala centru, kas švaki puortrauc saitis, bet labi sasaista ar substratu. Ūtruo metala kluotbyutne ītekmej ari pyrmuo metala eipašeibys.
”Tu vari suokt dabuot tū, kū mes saucam par sinergiskū efektu storp divejim metala centrim,” saceja Kongs. “Bimetaliskuos katalizis jūmā suoc pasaruodeit dažys eistyn unikalys i breineigys reakcejis.”
Kongs saceja, ka vys vēļ ir daudz nanūteikteibu par tū, kai metalli sasaista vīns ar ūtru molekularuos formuos. Jis beja tikpat sajiusmā par pošys kimejis skaistumu, cik par rezultatim. Kongs tyka atvasts iz Lankasterys laboratoreju par jūs zynuošonom rentgenstoru spektroskopejā.
— Tei ir simbioze, — saceja Lankasters. "Rentgena spektroskopeja paleidzēja Ričardam saprast, kas ir zam motora puorsavārtuoja i kas padareja slāni eipaši reaktivu i spiejeigu iz itū kimiskū reakceju. Mes īgiujam lobumu nu juo plašom zynuošonom par golvonūs grupu kimeju, kas ir atkluota jaunā jūmā."
Tys vyss nūnuok pi pamata kimejis i pietnīceibys, pīeja, kū īspiejama atkluotuo Klarmana stipendeja, saceja Kongs.
„Parosti es varu palaist reakceju laboratorejā voi sēdēt pi datora, simulejūt molekulu,” jis saceja. “Mes raugom dabuot piec īspiejis piļneiguoku kimiskuos aktivitatis prīškstotu.”