Fraņcejis pietnīks ir palelynuojs izpratni par osu odotu brīsmem laboratorejuos piec šausmynūšys avarejis, kas saisteita ar rutinveida škeidynuotuoja nūplyusšonu. Niu jis aicynoj izstruoduot odotu aizvītuotuojus škeidynuotuoju voi reagentu puornesšonai, kab uzlobuotu laboratorejis drūseibu. 1 .
2018. goda junī 22 godus vacais students Nikolass struoduoja Sebastiena Vidala laboratorejā Lionys 1. universitatē, jis īlēja kolbā dihlormetana (DXM) šprici i najauši īdyure pierstu. Vidals apriekinuoja, ka odotā ​​palyka apmāram diveji pilīni voi mozuok kai 100 mikrolitri DXM i īguoja pierstā.
Grafisku fotografeju sereja paruoda, kas nūtyka tuoļuok – žurnala roksts breidynoj, ka dažim attāli (zamuok) var byut satraucūši. Apmāram 15 minotys piec odotys īdūršonys Nikolajam iz piersta izaveiduoja violets plankums. Piec diveju stuņžu violetūs plāksņu molys suoce tymsuot, nūruodūt iz nekrozis suokumu – šyunu nuovi. Itymā breidī Nikolajs syudzējuos, ka jam piersti ir korsti i jis navar tūs kustynuot.
Nikolajam beja vajadzeiga uorkuortejuo operaceja, kab gluobtu pierstu. Kirurgim, kuri suokumā dūmuoja, ka jam byus juoamputej, izadeve nūjimt myrušū uodu ap dūršonys bryuci i rekonstruēt pierstu, izmontojūt uodys transplantatu nu Nikolaja rūkys. Kirurgs vāluok atguoduoja, ka 25 godu laikā, kod struoduoja uorstnīceibys ustobuos, jis nikod nabeja redziejs taidu traumu.
Nikolaja piersti niu ir gondreiž atsagrīzuši normalā stuovūklī, koč ari gitarys spēle cīte nu nekrozis, kas bojāja nervus, vuojinojūt spāku i prasmi.
DCM ir vīns nu vysbīžuok izmontuotūs organiskūs škeidynuotuoju sintetiskuos kimejis laboratorejuos. DCM traumu informaceja i tuos materialu drūšeibys datu lopa (MSDS) snādz detalizātu informaceju par acs kontaktu, uodys kontaktu, uzjimšonu i īelpuošonu, bet na par injekcejom, atzeimuoja Vidals. Izmekliešonys laikā Vidals konstatēja, ka leidzeigs gadīņs nūtics Taizemē, koč ari veirīts breivpruoteigi īsprauce sev 2 mililitrus dihlormetana, par kuo sekom ziņuoja Bangkokys slimineicā. 2 .
Itī gadīni nūruoda, ka MSDS faili ir juomaina, kab īkļautu informaceju, kas saisteita ar parenteralim, saceja Vidals. “Bet muns drūšeibys darbinīks universitatē maņ saceja, ka MSDS failu puorveiduošona praseis ilgu laiku i vajadzēs apkūpuot daudz datu.” Tī īkļuove detalizātus dzeivinīku pietejumus, kab atveiduotu nalaimis gadejumu, audu būjuojumu analizi i mediciniskūs nūviertejumus.
Studentu piersti vysaidūs pūsmūs piec najaušys nalela daudzuma metilenhlorida injekcejis. Nu kreisuos iz lobū pusi, 10-15 minotys piec traumys, tod 2 stuņdis, 24 stuņdis (piec operacejis), 2 dīnys, 5 dīnys, i 1 gods (obeji apakšejī attāli) .
Ņemūt vārā informacejis tryukumu par DCM eistynuošonu, Vidals cer, ka itys stuosts tiks plaši izplateits. Atsauksmis ir pozitivys. Jis saceja, ka dokuments ir [plaši izplateits]. “Drūšeibys puorstuovi nu Kanadys, ASV i Francejis universitatem maņ saceja, ka jī īkļaus itū stuostu sovuos vuiceibu programuos. Cylvāki mums pasateice par daleišonūs ar itū stuostu. Daudzi nagribēja par tū runuot baiļu nu nagativys publicitatis [sovai īstuodei ] Bet myusu īstuodis ir bejušys cīši atbolstūšys jau nu suokuma i vys vēļ ir.
Vidals ari gryb, kab zynuotnīku aprynduos i kimiskūs vīlu pīguoduotuoji izstruoduotu drūsuokus protokolus i alternativys īkuortys rutinveida procedurom, par pīmāru, kimiskajom vīlom puornesšonai. Vīna nu idejom ir izmontuot “plokonu smailu” odotu, kab izavaireitu nu punkcejis rānom. "Tuos ir pīejamys niu, bet mes parosti izmontojam smailuos odotys organiskajā kimejā, partū ka vajag īvīst škeidynuotuojus caur gumejis aizbārumim, kab aizsorguotu myusu reakcejis traukus nu uorejuo gaisa/mytruma.
Stratklaida universitatis Kimejis katedrys veseleibys i drūšeibys vadeituoja Alēna Martina saceja, ka jei nikod nav redziejuse taidu avareju. “Laboratorejā parosti teik izmontuotys špricis ar odotom, bet, ka ir svareiga precizitate, tod mikropipešu izmontuošona var byut drūšuoks variants,” jei pībylst, atkareibā nu apvuiceibu, par pīmāru, padūmu izavieliešonu i pipešu pareizu izmontuošonu. “Voi myusu školānim vuica, kai pareizi rīkuotīs ar odotom, kai īlikt i izjimt odotys?” — jei vaicuoja. „Kaids dūmoj, kū vēļ var izmontuot?Drūši viņ nā.
2 K. Sanpraserts, T. Tangtrongčitrs i N. Krairojananans, Azeja. Paka. J. Med. Toksikologeja, 2018. gods, 7., 84. lpp.
210 miļjonu dolaru zīduojums nu Moderna uzjiemieja i investora Tima Springera , kab atbaļsteitu nūteikūšūs pietejumus .
Rentgenstoru difrakcejis eksperimentu i simulaceju kombinaceja paruoda, ka intensiva lazera gaisma var puorveiduot polistirolu.
© Karaliskuos kimejis bīdreibys dokuments.raksteit(jauns Datums().dabuotPylnuGodu()); Labdareibys registracejis numurs: 207890