Paļdis, ka apmeklejot Nature.com. Pōrlyuka versejai, kuru lītoj, ir īrūbežōts CSS atbolsts. Kab dabuotu lobuokūs rezultatus, īsacejam izmontuot jaunuoku puorlyuka verseju (voi atspējuot sadereibys režimu Internet Explorer). Pa tū laiku, kab nūdrūšynuotu pastuoveigu atbolstu, mes paruodom sātys lopu bez stila voi JavaScript.
Esencialuo tremora (ET) agreimuo diagnostika var byut izaicynuojums, eipaši, ka tū atškir nu veseleiguos kontrolis (VK) i Parkinsona slimeibys (PD). Naseņ izkaļšu paraugu analize zornu mikrobiotai i tuos metabolitim ir nūdrūsynuojuse jaunys metodis jaunu neirodegenerativūs slimeibu biomarkeru atkluošonai. Īsuos kēdis taukskuobis (SCFA), kai golvonais zornu florys metabolits, teik samazynuotys izkaļtēs PD. Tok fekaluos SCFA nikod nav pieteitys ET. Mes ceņtēmēs izpieteit SCFA fekalu leimini ET, nūviertēt tūs saisteibu ar kliniskajim simptomim i zornu mikrobiotu i nūsaceit tūs īspiejamū diagnostikys spieju. Fekaluo SCFA i zornu mikrobiota tyka miereiti 37 ET, 37 jaunūs PD i 35 HC. Aizcierklis, autonomuo disfunkceja i trīcīņa smogums tyka nūvārtāti, izmontojūt skalis. Propionata, butirata i izobutirata fekalu leimiņs ET beja zamuoks nakai HC. Propionu, svīstskuobu i izosvīstskuobu kombinaceja atškeira ET nu HC ar AUC 0,751 (95% TI: 0,634–0,867). Fekaluos izovalerinskuobis i izosvīstskuobis leimiņs ET beja zamuoks nakai PD. Izovalerinskuobe i izosvīstskuobe atškir ET i PD ar AUC 0,743 (95% TI: 0,629–0,857). Fekaluo propionats ir apgrīzti saisteits ar aizcierklim i autonomū disfunkceju. Izosvīstskuobe i izovalerinskuobe ir apgrīzti saisteitys ar trīcīņa smogumu. Fekalu SCFA satura sasamazynuošona beja saisteita ar Faecalibacterium i Streptobacterium daudzuma sasamazynuošonu ET. Taidā veidā SCFA saturs izkaļtēs sasamazynoj ET i ir saisteits ar kliniskuos ainys smogumu i izmaiņom zornu mikrobiotā. Propionskuobe, svīstskuobe, izosvīstskuobe i izovalerinskuobe izkaļtēs var byut potenciali ET diagnostikys i diferencialuos diagnostikys biomarkeri.
Esencials tremors (ET) ir progresivs, hronisks neirodegenerativs trauciejums, kam golvonūkuort rakstureigs augšekļu tremors, kas var ītekmēt ari cytys kermiņa dalis, par pīmāru, golvu, balss šņūris i apakšekstremitatis 1 . ET kliniskuos īzeimis īkļaun na viņ motoriskūs simptomus, bet ari dažys namotoriskuos pazeimis, tymā skaitā kuņģa-zarnu trakta slimeibu 2 . Ir veikti daudzi pietejumi, kab puorbaudeitu byutiskuo tremora patologiskuos i fiziologiskuos eipašeibys, tok nav konstateiti skaidri patofiziologiskī mehanismi3,4. Jaunuokī pietejumi līcynoj, ka mikrobiotys-zornu-smedziņu ass disfunkceja var veicynuot neirodegenerativūs slimeibuos, i ir pīaugūši pīruodejumi par īspiejamu divvierzīņa saikni storp zornu mikrobiotu i neirodegenerativūs slimeibu. Juopīzeimoj, ka vīnā gadīņa ziņuojumā fekaluos mikrobiotys puorstuode uzlobuoja gon byutiskū tremoru, gon kairynuotuos zornys sindromu pacientam, kas var nūruodeit iz cīšu saisteibu storp zornu mikrobiotu i byutiskū tremoru. Kluotyn vēļ mes atkluojom ari specifiskys izmainis zornu mikrobiotā pacientim ar ET, kas styngri atbolsta zornu disbiozis svareigū lūmu ET8.
Attīceibā iz zornu disbiozi neirodegenerativūs slimeibuos PD ir vysplašuok pieteituo5. Nasabalaņsāta mikrobiota var palelynuot zornu caurlaideibu i aktivizēt zornu gliju, kas izraisa alfa-sinukleinopatejis9, 10, 11. PD i ET ir nūteiktys puorsakluojūšys eipašeibys, par pīmāru, leidzeigs tremora bīžums ET i PD sliminīkim, puorsakluojūšs atpyutys tremors (tipisks tremors PD) i posturalais tremors (puorsvorā sastūpams ET sliminīkim), kas apgryutynoj tūs atškiert. agrīnī pūsmi 12. Deļtuo mums steidzami vajag atvērt nūdereigu lūgu, kab atškiertu ET i PD. Itymā gadīnī specifiskuos zornu disbiozis i ar tū saisteitūs metabolitu izmaiņu pieteišona ET i tūs atškireibu nūsaceišona nu PD var kliut par potencialim biomarkerim ET diagnostikai i diferencialajai diagnostikai.
Īsuos kēdis taukskuobis (SCFA) ir golvonī metaboliti, kū roda zornu baktereju fermentaceja ar uztura škīdru, i teik skaiteits, ka tom ir izškirūša lūma zornu i smedziņu sovstarpeigā darbeibā. SCFA uzjam rasnuos zornys šyunys i transportej iz oknom caur portalū venu sistemu, i daži SCFA īīt sistemiskajā cirkulacejā. SCFA ir vīteja ītekme iz zornu barjerys integritatis uzturiešonu i īdzymtuos imunitatis veicynuošonu zornu gļotādā15. Tī ir ari ilgtermeņa ītekme iz ašņa i smedziņu barjeru (BBB), stimulejūt styngru savīnuojumu proteinus i aktivizejūt neironus, stimulejūt ar G proteinu savīnuotūs receptorus (GPCR), kab škārsuotu BBB16. Acetats, propionats i butirāts ir vysboguotuokī SCFA rasnajā zornā. Īprīkšejī pietejumi ir paruodejuši sasamazynuotu etiķskuobu, propionskuobis i svīstskuobu fekalu leimini pacientim ar Parkinsona slimeibu17. Tok fekalu SCFA leimiņs nikod nav pieteits pacientim ar ET.
Taidā veidā myusu pietejuma mierkis beja identificēt specifiskys izmainis fekaluos SCFA pacientim ar ET i tūs atškireibys nu pacientim ar PD, nūviertēt fekaluo SCFA attīceibys ar SCFA i zornu mikrobiotys kliniskajim simptomim, kai ari identificēt fekaluos potencialuos diagnostikys i diferencialuos diagnostikys paraugu spiejis. KZK. Kab rysynuotu mulsynojūšūs faktorus, kas saisteiti ar anti-PD zuolem, mes izavieliejom pacientus ar jaunu Parkinsona slimeibu kai slimeibu kontroli.
ET, 37 PD i 35 HC demografiskuos i kliniskuos eipašeibys apkūpuotys 1. tabulā, ET, PD i HC tyka saskaņuoti piec vacuma, dzymuma i KMI. Trejuos grupuos beja ari leidzeigys dūmuošonys, alkohola dzeršonys i kopeja i čaja dzeršonys proporcejis. PD grupys Veksnera punkts (P = 0, 004) i HAMD-17 punkts (P = 0, 001) beja augstuoks par HC grupys, bet ET grupys HAMA punkts (P = 0, 011) i HAMD-17 punkts (P = 0, 011) beja augstuoks par HC grupys. Slimeibys gaita ET grupā beja īvārojami ilguoka nakai PD grupā (P<0,001).
Beja byutiskys atškireibys fekaluos propionskuobis (P = 0,023), etiķskuobis (P = 0,039), svīstskuobis (P = 0,020), izovalerinskuobis (P = 0,045), izosvīstskuobis (P = 0,015) leiminī. . Tuoļuokajā post hoc analizē propionskuobis (P = 0, 023), svīstskuobis (P = 0, 007) i izosvīstskuobis (P = 0, 040) leimiņs ET grupā beja īvārojami zamuoks nakai HC grupā. Pacientim ar ET beja zamuoks izovalerata (P = 0, 014) i izobutirata (P = 0, 005) leimiņs nakai pacientim ar PD. Bez tuo, fekaluos propionskuobis (P = 0,013), etiķskuobis (P = 0,016) i svīstskuobis (P = 0,041) leimiņs beja zamuoks pacientim ar PD nakai pacientim ar CC (1. att. i 1. papyldu tabula) .
ag attāloj attīceigi propionskuobis, etiķskuobis, svīstskuobis, izovalerskuobis, valerskuobis, kaproskuobis i izosvīstskuobis grupys saleidzynuojumu. Storp trejom grupom beja byutiskys atškireibys fekaluos propionskuobis, etiķskuobis, svīstskuobis, izovalerinskuobis i izosvīstskuobis leiminī. ET byutiskais tremors, Parkinsona slimeiba, veseleiga HC kontrole, SCFA. Byutiskys atškireibys nūruoda *P < 0, 05 i ** P < 0, 01.
Ņemūt vārā slimeibu gaitu atškireibu storp ET grupu i PD grupu, mes puorbaudejom 33 pacientus ar agru PD i 16 pacientus ar ET (slimeibys gaita ≤3 godi) tuoļuokam saleidzynuošonai (2. papyldu tabula). Rezultati paruodeja, ka ET fekaluo propionskuobis saturs beja īvārojami mozuoks par HA (P=0,015). Atškireiba storp ET i HC svīstskuobei i izosvīstskuobei nabeja nūzeimeiga, bet vys vēļ nūvāruota tendeņce (P = 0, 082). Fekalu izobutirata leimiņs beja īvārojami zamuoks pacientim ar ET, saleidzynojūt ar pacientim ar PD (P = 0, 030). Atškireiba storp izovalerinskuobis ET i PD nabeja nūzeimeiga, bet vys vēļ beja tendeņce (P = 0, 084). Propionskuobe (P = 0, 023), etiķskuobe (P = 0, 020), svīstskuobe (P = 0, 044) PD sliminīkim beja īvārojami zamuoka nakai HC sliminīkim. Itī rezultati (1. papyldu attāls) kūpumā atbylst golvonajim rezultatim. Rezultatu atškireiba storp kūpejū izlasi i agreimū pacientu apakšgrupu var byut saisteita ar mozuoku izlasis lelumu apakšgrupā, kuo rezultatā ir mozuoks datu statistiskais spāks.
Tuoļuok mes puorbaudejom, voi fekaluo SCFA leimiņs varātu atškiert pacientus ar ET nu pacientim ar CU voi PD. Saskaņā ar ROC analizi propionatu leidzīņa AUC atškireiba beja 0,668 (95% TI: 0,538-0,797), kas ļuove atškiert pacientus ar ET nu HC. Pacientus ar ET i GC varēja atškiert piec butiratu leiminim ar AUC 0, 685 (95% TI: 0, 556–0, 814). Atškireibys izosvīstskuobis leiminī var atškiert pacientus ar ET nu HC ar AUC 0,655 (95% TI: 0,525–0,786). Apvīnojūt propionatu, butirata i izobutirata leimini, tyka īgiuts augstuoks AUC 0,751 (95% TI: 0,634–0,867) ar 74,3% juteibu i 72,9% specifiskumu (2. att. a). Kab atškiertu ET i PD sliminīkus, AUC izovalerinskuobis leiminim beja 0,700 (95% TI: 0,579–0,822), bet izosvīstskuobis leiminim beja 0,718 (95% TI: 0,599–0,836). Izovalerinskuobis i izosvīstskuobis leimiņa kombinacejai beja augstuoka AUC 0,743 (95% TI: 0,629–0,857), juteiba 74,3% i specifika 62,9% (2. att. b). Bez tuo mes puorbaudejom, voi SCFA leimiņs Parkinsona slimeibys sliminīku izkaļtēs atsaškir nu kontrolis grupys. Saskaņā ar ROC analizi AUC pacientu ar PD identificēšonai, bolstūtīs iz propionskuobis leiminis atškireibom, beja 0,687 (95% TI: 0,559-0,814), ar juteibu 68,6% i specifiskumu 68,7%. Atškireibys acetata leiminī var atškiert PD sliminīkus nu HC ar AUC 0, 674 (95% TI: 0, 542–0, 805). Pacientus ar PD var atškiert nu CU tikai piec butiratu leiminim ar AUC 0, 651 (95% TI: 0, 515–0, 787). Apvīnojūt propionatu, acetata i butiratu leimini, tyka īgiuts AUC 0,682 (95% TI: 0,553–0,811) (2. att. c).
Krīvu pareizticeigūs bazneicys diskriminaceja pret ET i HC; b Krīvejis pareizticeigūs Bazneicys diskriminaceja pret ET i PD; c ROC diskriminaceja pret PD i HC. ET byutiskais tremors, Parkinsona slimeiba, veseleiga HC kontrole, SCFA.
Pacientim ar ET fekaluo izosvīstskuobis leimiņs beja nagativi korelāts ar FTM punktu skaitu (r = -0,349, P = 0,034), bet fekaluo izovalerinskuobis leimiņs beja nagativi korelejs ar FTM punktu skaitu (r = -0,421, P = 0,001) i TETRAS punktu skaitu. (r = -0, 382, ​​P = 0, 020). Pacientim ar ET i PD fekalu propionatu leimiņs beja nagativi korelāts ar SCOPA-AUT punktim (r = −0, 236, P = 0, 043) (3. att. i 3. papyldu tabula). Nabeja nūzeimeigys korelacejis storp slimeibys gaitu i SCFA ni ET grupā (P ≥ 0, 161), ni PD grupā (P ≥ 0, 246) (4. papyldu tabula). Pacientim ar PD fekalu kaproskuobis leimiņs beja pozitivi korelāts ar MDS-UPDRS punktim (r = 0, 335, P = 0, 042). Vysim dalinīkim fekalu propionata (r = −0, 230, P = 0, 016) i acetata (r = −0, 210, P = 0, 029) leimiņs beja nagativi saisteits ar Veksnera punktim (3. att. i 3. papyldu tabula).
Fekaluo izosvīstskuobis leimiņs beja nagativi korelejs ar FTM punktim, izovalerinskuobe nagativi korelej ar FTM i TETRAS punktim, propionskuobe nagativi korelēja ar SCOPA-AUT punktim, kaproskuobe pozitivi korelēja ar MDS-UPDRS punktim, i propionskuobe korelēja nagativi ar FTMTRAS punktim. TETRAS i etiķskuobe beja nagativi korelāti ar Veksnera punktu skaitu. 100 doc#1281 MDS-UPDRS asociacejis sponsorātuo Apvīnuotuos Parkinsona slimeibys reitingu skolys verseja, Minipsihiskuo stuovūkļa puorbaude MMSE, Hamiltona depresejis reitingu skola HAMD-17, 17 punkti, Hamiltona trauksmis reitingu skola HAMA, HY Hoena i Jahra Dimpnozis pūsmi, Autosona SCFAUT, Iznuokumu skala, FTM Fana-Tolosa-Marin kliniskuo trīcīņa reitingu skala, TETRAS pietnīceibys grupys (TRG) byutiskuos trīcīņu reitingu skala. Byutiskys atškireibys nūruoda *P < 0, 05 i ** P < 0, 01.
Mes tuoļuok pietejom zornu mikrobiotys diskriminejūšū raksturu, izmontojūt LEfSE analizi, i izavieliejom giņts relativuo puorpiļneibys datu leimini tuoļuokai analizei. Tyka veikti saleidzynuojumi storp ET i HC i storp ET i PD. Piec tuo tyka veikta Spīrmana korelacejis analize par zornu mikrobiotys i fekalu SCFA leimiņa relativū daudzumu obejuos saleidzynuošonys grupuos.
Faekalibaktereja (korelej ar svīstskuobi, r = 0,408, P <0,001), Laktobacillus (korelej ar svīstskuobi, r = 0,283, P = 0,016), Streptobaktereja (korelej ar propionskuobi, r = 0,016) beja kluotyn ET analizē. , P = 0, 005; korelej ar svīstskuobi, r = 0,374, P = 0,001; korelej ar izosvīstskuobi, r = 0,329, P = 0,005), Hovardellu (korelej ar propionskuobi, r = 0,242, P = 0,041), Raoultellu (korelej ar propionatu, r = 0,249, P = 0,035 ar Karomidaskuobi ir r = 0, 302, P = 0, 010) tyka konstatāts, ka tys ir samazynuots ET i pozitivi korelej ar fekalu SCFA leimini. Tok Stenotropomonys daudzums pīauga ET i nagativi korelēja ar fekalu izobutirata leimini (r = -0, 250, P = 0, 034). Piec FDR korekcejis nūzeimeigys palyka tikai korelacejis storp Faecalibacterium, Catenibacter i SCFA (P ≤ 0, 045) (4. att. i 5. papyldu tabula).
ET i HC korelacejis analize. Piec FDR pīlāguošonys tyka konstatāts, ka Faecalibacterium (pozitivi saisteits ar butiratu) i Streptobacterium (pozitivi saisteits ar propionatu, butiratu i izobutiratu) daudzums ir samazynuots ET i pozitivi saisteits ar fekalu SCFA leimini. b ET i PD korelacejis analize. Piec FDR korekcejis natyka konstateitys nūzeimeigys asociacejis. ET byutiskais tremors, Parkinsona slimeiba, veseleiga HC kontrole, SCFA. Byutiskys atškireibys nūruoda *P < 0, 05 i ** P < 0, 01.
Analizejūt ET pret PD, tyka konstatāts, ka Clostridium trichophyton ir palelynuots ET i korelej ar fekalū izovalerskuobi (r = -0, 238, P = 0, 041) i izosvīstskuobi (r = -0, 257, P = 0, 027). ). Piec FDR korekcejis voi nu obeju palyka nūzeimeigs (P≥0,295) (4. att. i 5. papyldu tabula).
Itys pietejums ir vysaptverūšs pietejums, kas puorbauda fekalu SCFA leimini i korelej tū ar izmaiņom zornu mikrobiotā i simptomu smogumu pacientim ar ET, saleidzynojūt ar pacientim ar CU i PD. Mes atkluojom, ka fekaluo SCFA leimiņs beja samazynuots pacientim ar ET i beja saisteits ar kliniskū smogumu i specifiskom izmaiņom zornu mikrobiotā. Eiskēdis taukskuobu (SCFA) kumulativais leimiņs izkaļtēs atškir ET nu GC i PD.
Saleidzynojūt ar GC sliminīkim, ET sliminīkim ir zamuoks propionskuobis, svīstskuobu i izosvīstskuobu fekalu leimiņs. Propionu, svīstskuobu i izosvīstskuobu kombinaceja var atškiert ET i HC ar AUC 0,751 (95% TI: 0,634–0,867), jiuteibu 74,3% i specifiku 72,9%, kas nūruoda iz tūs izmontuošonu kai īspiejamū biomarkeru lūmu kai diagnostikys ET. Tuoluokuo analize paruodeja, ka fekalu propionskuobis leimiņs beja nagativi korelejs ar Veksnera punktu skaitu i SCOPA-AUT punktu skaitu. Fekaluo izosvīstskuobis leimiņs beja apgrīzti korelejs ar FTM rezultatim. Nu ūtrys pusis, butiratu leimiņa sasamazynuošona ET beja saisteita ar SCFA ražojūšuos mikrobiotys, Faecalibacterium i Categorybacter daudzuma sasamazynuošonu. Pi tam Catenibacter daudzuma samazynuošona ET beja saisteita ari ar fekalu propionskuobis i izosvīstskuobis leiminis samazynuošonu.
Leluokū daļu SCFA, kas teik ražuoti rasnajā zornā, uzjam kolonociti golvonūkuort caur H+ atkareigim voi nu nātrejis atkareigim monokarboksilatu transporterim. Absorbātuos eiskēdis taukskuobis teik lītuotys kai energejis olūts kolonocitim, bet tuos, kas nateik metabolizētys kolonocitūs, teik transportātys portalā cirkulacejā 18 . SCFA var ītekmēt zornu kusteibu, uzlobuot zornu barjerys funkceju i ītekmēt saiminīka metabolismu i imunitati19. Īprīkš tyka konstatāts, ka PD sliminīkim beja samazynuota butirata, acetata i propionata fekalu koncentraceja, saleidzynojūt ar HCs17, kas atbylst myusu rezultatim. Myusu pietejumā konstatāts samazynuots SCFA pacientim ar ET, bet moz ir zynoms par SCFA lūmu ET patologejā. Butirāts i propionats var sasaisteit ar GPCR i ītekmēt nu GPCR atkareigu signaliziešonu, par pīmāru, MAPK i NF-κB20 signaliziešonu. Zornu-smedziņu ass pamatjiedzīņs ir taids, ka SCFA, kū izdalej zornu mikrobi, var ītekmēt saiminīka signalizāceju, taidā veidā ītekmejūt zornu i smedziņu funkcejis. Tai kai butiratam i propionatam ir spieceiga nūmīrynūša ītekme iz histonu deacetilazis (HDAC) aktivitati21, i butirats var dorbuotīs ari kai transkripcejis faktoru ligands, tim ir plaši izplateita ītekme iz saiminīka metabolismu, diferenciaceju i proliferaceju, golvonūkuort tūs ītekmis iz genu reguliešonu22. Pamatojūtīs iz pīruodejumim nu SCFA i neirodegenerativūs slimeibu, butirāts teik skaiteits par terapeitisku kandidatu, partū ka tys var izlobuot traucātu HDAC aktivitati, kas var veicynuot dopaminergiskūs neironu nuovi PD23, 24, 25. Pietejumi ar dzeivinīkim ir pīruodejuši ari svīstskuobis spieju nūvērst dopaminergiskūs neironu degeneraceju i uzlobuot kusteibu trauciejumus PD modeļūs26,27. Ir konstatāts, ka propionskuobe īrūbežoj īkaisuma reakcejis i aizsargoj BBB28,29 integritati. Pietejumi ir paruodejuši, ka propionskuobe veicynoj dopaminergiskūs neironu izdzeivuošonu, reagejūt iz rotenona toksicitati PD modeļūs 30 i ka propionskuobis perorala lītuošona gluob dopaminergiskūs neironu zudumu i motoriskū deficitu pelei ar PD 31 . Par izosvīstskuobis funkceju ir moz zynoms. Tok naseņ veiktajā pietejumā atkluots, ka peļu kolonizaceja ar B. ovale palelynuoja zornu SCFA saturu (tymā skaitā acetata, propionata, izobutirata i izovalerata) i zornu GABA koncentraceju, pastreipojūt, ka ir izveiduota saikne storp zornu mikrobiotu i zornu SCFA. neirotransmiteru koncentracejis32. ET naparostys patologiskuos izmainis mozūs smedziņūs īkļaun izmainis Purkinjis šyunu aksonūs i dendritūs, Purkinjis šyunu puorvītuošonu i zaudiešonu, izmainis groša šyunu aksonūs i anomalejis augūšajūs škīdru savīnuojumūs ar Purkinjis šyunom. kūduli, kas nūvad pi GABAergiskuos izvadis sasamazynuošonys nu mozūs smedziņu3,4,33. Vēļ nav skaidrs, voi SCFA ir saisteiti ar Purkinjis šyunu neirodegeneraceju i smedziņu GABA ražuošonys samazynuošonu. Myusu rezultati līcynoj par cīšu saisteibu storp SCFA i ET; tok škārsgrīzuma pietejuma konstrukceja naļaun izdareit nikaidus secynuojumus par cālūņsakareibom storp SCFA i ET slimeibu procesu. Ir vajadzeigi tuoļuoki gareigī pietejumi, tymā skaitā fekalu SCFA serejis mierejumi, kai ari dzeivinīku pietejumi, kas puorbauda mehanismus.
Teik skaiteits, ka SCFA stimulej resnuos zornys gludūs muskuļu sasaraušonu34. SCFA tryukums pastyprynuos aizcierkļu simptomus, i papyldynuošona ar SCFA var uzlobuot aizcierkļu simptomus PD35. Myusu rezultati ari nūruoda iz nūzeimeigu saisteibu storp samazynuotu fekalu SCFA saturu i palelynuotu aizcierkļu i autonomū disfunkceju pacientim ar ET. Vīnā gadīņa ziņuojumā atkluots, ka mikrobiotys puorstuode uzlobuoja gon byutiskū tremoru, gon kairynuotuos zornys sindromu 7. pacientam, kas vēļ vaira līcynoj par cīšu saisteibu storp zornu mikrobiotu i ET. Deļtuo mes skaitam, ka fekaluos SCFA/mikrobiota var ītekmēt saiminīka zornu kusteibu i autonomuos nervu sistemys funkcejis.
Pietejumā atkluots, ka samazynuots fekalu SCFA leimiņs ET ir saisteits ar samazynuotu Faecalibacterium (saisteits ar butiratu) i Streptobacterium (saisteits ar propionatu, butiratu i izobutiratu) daudzumu. Piec FDR korekcejis ituos attīceibys palīk nūzeimeigys. Fekalibakterejis i streptobakterejis ir SCFA ražojūšī mikroorganismi. Ir zynoms, ka fekalibaktereja ir butiratu ražojūšs mikroorganisms36, bet golvonī katenibakteru ryugšonys produkti ir acetats, butirats i pīnskuobe37. Faecalibacteria tyka konstatāta 100% gon ET, gon HC grupuos; ET grupys videjais relativais daudzums beja 2,06%, bet HC grupys 3,28% (LDA 3,870). Kategorejis baktereja tyka konstatāta HC grupys 21,6% (8/37) i tikai 1 ET grupys paraugā (1/35). Streptobaktereju sasamazynuošona i nanūsacejameiba ET var ari nūruodeit iz korelaceju ar slimeibys patogenitati. Videjais Catenibacter sugu relativais daudzums HC grupā beja 0,07% (LDA 2,129). Bez tuo pīnskuobis bakterejis beja saisteitys ar izmaiņom fekaluo butirata (P=0,016, P=0,096 piec FDR korekcejis), bet artrita kandidats beja saisteits ar izmaiņom izobutiratā (P=0,016, P=0,072 piec FDR korekcejis). Piec FDR korekcejis palīk tikai korelacejis tendeņce, kas nav statistiski nūzeimeiga. Laktobacilli ir zynomi ari kai SCFA (etiķskuobis, propionskuobis, izosvīstskuobis, svīstskuobis) ražuotuoji 38 i Candidatus Arthromitus ir specifisks T paleiga 17 (Th17) šyunu diferenciacejis induktors, ar Th1/2 i Tregs, kas saisteiti ar imunskuobi /Th173. . Jauns pietejums līcynoj, ka paaugstynuots fekaluo pseidoartrita leimiņs var veicynuot resnuos zornys īkaisumu, zornu barjerys disfunkceju i sistemisku īkaisumu 40 . Klostrideja trihofitons tyka palelynuots ET, saleidzynojūt ar PD. Tyka konstatāts, ka klostrideja trihoidu daudzums ir nagativi saisteits ar izovalerinskuobi i izosvīstskuobi. Piec FDR korekcejis obejis palyka nūzeimeigys (P≥0,295). Clostridium pilosum ir baktereja, kas ir zynoma kai saisteita ar īkaisumu i var veicynuot zornu barjerys disfunkceju41. Myusu īprīškejais pietejums ziņuoja par izmaiņom pacientu ar ET8 zornu mikrobiotā. Ite mes ari ziņojam par izmaiņom SCFA ET i identificejam saisteibu storp zornu disbiozi i izmaiņom SCFA. Samazynuots SCFA leimiņs ir cīši saisteits ar zornu disbiozi i tremoru smogumu ET. Myusu rezultati līcynoj, ka zornu-smedziņu asij var byut svareiga lūma ET patogenezē, tok ir vajadzeigi tuoļuoki pietejumi dzeivinīku modeļūs.
Saleidzynojūt ar sliminīkim ar PD, sliminīkim ar ET izkaļtēs ir zamuoks izovalerūs i izosvīstskuobu leimiņs. Izovalerinskuobis i izosvīstskuobis kombinaceja identificēja ET PD ar AUC 0,743 (95% TI: 0,629–0,857), jiuteibu 74,3% i specifiskumu 62,9%, kas līcynoj par tūs īspiejamū lūmu kai biomarkerim ET diferencialdiagnostikā. . Fekalu izovalerinskuobis leimiņs beja apgrīzti korelejs ar FTM i TETRAS rezultatim. Fekaluo izosvīstskuobis leimiņs beja apgrīzti korelejs ar FTM rezultatim. Izosvīstskuobis leimiņa sasamazynuošona beja saisteita ar katobaktereju daudzuma sasamazynuošonu. Par izovalerinskuobis i izosvīstskuobis funkcejom ir moz zynoms. Īprīškejais pietejums paruodeja, ka peļu kolonizaceja ar Bacteroides ovale palelynuoja zornu SCFA saturu (tymā skaitā acetata, propionata, izobutirata i izovalerata) i zornu GABA koncentraceju, izceļūt zornu saikni storp mikrobiotu i zornu SCFA / neirotransmiteru koncentraceju32. Interesanti, ka nūvāruotais izosvīstskuobis leimiņs storp PD i HC grupom beja leidzeigs, bet atsaškeire storp ET i PD (voi HC) grupom. Izosvīstskuobe var atškiert ET i PD ar AUC 0,718 (95% TI: 0,599–0,836) i identificēt ET i NC ar AUC 0,655 (95% TI: 0,525–0,786). Pi tam izosvīstskuobis leimiņs korelej ar trīcīņa smogumu, vēļ vaira styprynojūt tuo saisteibu ar ET. Vaicuojums, voi peroraluo izosvīstskuobe var samazynuot tremora smogumu pacientim ar ET, ir peļnejs tuoļuoku pietejumu.
Taidā veidā fekaluo SCFA saturs ir samazynuots pacientim ar ET i ir saisteits ar ET kliniskū smogumu i specifiskom izmaiņom zornu mikrobiotā. Fekalu propionats, butirāts i izobutirāts var byut ET diagnostikys biomarkeri, cikom izobutirāts i izovalerats var byut ET diferencialuos diagnostikys biomarkeri. Izmainis fekaluo izobutiratā var byut specifiskuokys ET nakai izmainis cytūs SCFA.
Myusu pietejumam ir vairuoki īrūbežuojumi. Pyrmkuort, uztura modeli i puortykys prīškrūceibys var ītekmēt mikrobiotys ekspreseju, ir vajadzeigi leluoki pietejumu paraugi dažaiduos populacejuos, i turpmuokajim pietejumim vajadzātu īvīst vysaptverūšus i sistematiskus uztura aptaujis, par pīmāru, puortykys bīžuma anketys. Ūtrkuort, škārsgrīzuma pietejuma konstrukceja naļaun izdareit sevkurus secynuojumus par cālūņsakareibom storp SCFA i ET atteisteibu. Vajadzeigi tuoļuoki ilgtermeņa nūvāruošonys pietejumi ar fekalu SCFA serejis mierejumim. Treškuort, fekalu SCFA leimiņa diagnostikys i diferencialuos diagnostikys spiejis ir juoapstyprynoj, izmontojūt naatkareigus paraugus nu ET, HC i PD. Iz prīšku juopuorbauda naatkareiguoki fekalu paraugi. Bez tam pacientim ar PD myusu kohortā beja īvārojami eisuoks slimeibys ilgums nakai pacientim ar ET. Mes golvonūkuort saskaņuojom ET, PD i HC piec vacuma, dzymuma i KMI. Ņemūt vārā slimeibu gaitu atškireibu storp ET grupu i PD grupu, mes ari pietejom 33 pacientus ar agru PD i 16 pacientus ar ET (slimeibys ilgums ≤3 godi) tuoļuokam saleidzynuošonai. Atškireibys storp grupom SCFA parosti atbylda myusu primarajim datim. Bez tuo, mes naatkluojom korelacejis storp slimeibys ilgumu i izmaiņom SCFA. Tok iz prīšku vyslobuok byutu pījimt dorbā pacientus ar PD i ET agrā stadejā ar eisuoku slimeibys ilgumu, kab pabeigtu validaceju leluokā paraugā.
Pietejuma protokolu apstyprynuoja Ruijin slimineicys etikys komiteja, kas pīvīnuota Šanhajis Džao Tong universitatis Medicinys školai (RHEC2018-243). Nu vysim dalinīkim tyka īgiuta rakstiska informāta pīkrisšona.
Nu 2019. goda janvara da 2022. goda decembra itymā pietejumā tyka īkļauti 109 subjekti (37 ET, 37 PD i 35 HC) nu Ruijinys slimineicys Kusteibu trauciejumu centra klinikys, kas pīvīnuota Šanhajis Džjao Tong universitatis Medicinys školai. Kritereji beja: (1) vacums 25–85 godi, (2) pacientim ar ET tyka diagnosticāts saskaņā ar MDS dorba grupys kriterejim 42 i PD tyka diagnosticāts saskaņā ar MDS kriterejim 43, (3) vysi pacienti pyrma krāsla nalītuoja antiPD zuolis. paraugu vuokšona. (4) ET grupa pyrma izkārnīņu paraugu vuokšonys lītuoja tikai β-blokatorus voi nikaidys saisteitys zuolis. Tyka atlaseiti ari vacumam, dzymumam i kermiņa masys indeksam (KMI) atbylstūši HC. Izslāgšonys kritereji beja: (1) vegetarīši, (2) švaks uzturs, (3) hroniskys kuņģa-zarnu trakta slimeibys (tymā skaitā īkaisuma zarnu slimeiba, kuņģa voi divpadsmitnīka ūlys), (4) smogys hroniskys slimeibys (tymā skaitā ļaunpruoteigi audzieji), sirds mazspēja, leluo nieru mazspēja5) . kuņģa-zarnu trakta operaceja, (6) Hroniska voi regulara jogurta lītuošona, (7) Jebkuru probiotiku voi antibiotiku lītuošona 1 mieneša garumā, (8 ) Hroniska kortikosteroidu, protonu sūkņa inhibitoru, statinu, metformina, imunosupresantu voi pretvieža leidzekļu lītuošona i (9) smogi kliniski ar kognitivim.
Vysi subjekti snēdze informaceju par mediciniskū viesturi, svoru i augumu, kab apriekinuotu KMI, i tyka veikta neirologiskuo puorbaude i kliniskais nūviertiejums, par pīmāru, Hamiltona trauksmis reitingu skolys (HAMA) 44 trauksmis punkts, Hamiltona depresejis reitingu skolys-17 punkts (HAMD-17 depresejis setipxness) 4. punkts. Aizcierkļu skala 46 i Bristolis izkārnīņu skala 47 i kognitivais snāgums, izmontojūt Mini-Mentaluo stuovūkļa puorbaudi (MMSE) 48 . Parkinsona slimeibys autonomūs simptomu nūvierteišonys skala (SCOPA-AUT) 49 puorbaudeja autonomū disfunkceju pacientim ar ET i PD. 100 doc#1281 Pacientim ar ET tyka apsavārta Fan-Tolosa-Marina kliniskuo trīcīņa reitingu skola (FTM) i byutiskuo trīcīņa reitingu skola (TETRAS) 50 Tremoru pietejuma grupa (TRG) 50; tyka puorbaudeita Apvīnuotuos Parkinsona slimeibu asociacejis atbaļsteituo Kinsona slimeibu reitingu skolys (MDS- UPDRS) 51. verseja i Hēna i Jara (HY) 52. pakuope.
Kotram dalinīkam tyka lyugts nu reita savuokt izkārnīņu paraugu, izmontojūt izkārnīņu vuokšonys trauku. Traukus puornas iz lada i pyrma apstruodis uzgloboj -80°C. SCFA analize tyka veikta saskaņā ar Tiangene Biotechnology (Šanhajis) Co., Ltd. rutinveida darbeibom, nu kotra subjekta tyka savuokti 400 mg svaigu fekalu paraugu i analizāti, izmontojūt SCFA piec slīšonys i pyrmskanis. Atlaseiti SCFA izkaļtēs tyka analizāti, izmontojūt gazis hromatografejis-masys spektrometreju (GC-MS) i škidruos hromatografejis-tandema MS (LC-MS/MS).
DNS tyka izjimts nu 200 mg paraugu, izmontojūt QIAamp® uotrū DNS izkārnīņu mini komplektu (QIAGEN, Hilden, Vuoceja) saskaņā ar ražuotuoja nūruodejumim. Mikrobu sastuovu nūsaceja, sekvencejūt 16 S rRNS genu iz DNS, kas izolāta nu izkaļšu, pastiprynojūt V3-V4 regionu. Pārbaudiet DNS, izmontojūt paraugu iz 1,2% agarozis gela. 16S rRNS gena polimerazis kēdis reakcejis (PCR) amplifikaceja tyka veikta, izmontojūt universalūs baktereju praimerus (357 F i 806 R) i divpakuopu amplikonu biblioteku, kas izveiduota iz Novaseq platformys.
Napuortrauktī maineigī teik izsaceiti kai videjais ± standartnūvierze, bet kategoriskī maineigī teik izsaceiti kai skaitli i procenti. Mes izmontuojom Levena testu, kab puorbaudeitu disperseju vīndabeigumu. Saleidzynuojumi tyka veikti, izmontojūt divpuseigūs t testus voi dispersejis analizi (ANOVA), ka maineigī beja normali sadaleiti, i naparametriskūs Mana-Vitnija U testus, ka tyka puorkuopti normalitatis voi homoscedastiskuma pījāmumi. Mes izmontuojom laukumu zam uztvierieju darbeibys raksturuojuma (ROC) līknis (AUC), kab kvantitativi nūsaceitu modeļa diagnostikys veiktspēju i puorbaudeitu SCFA spieju atškiert pacientus ar ET nu tim, kam ir HC voi PD. Kab puorbaudeitu attīceibys storp SCFA i kliniskū smogumu, mes izmontuojom Spearmana korelacejis analizi. Statistiskuo analize tyka veikta, izmontojūt SPSS programaturu (22.0 verseja; SPSS Inc., Čikaga, IL) ar nūzeimeiguma leimini (tymā skaitā P vierteibu i FDR-P), kas nūteikts iz 0,05 (divpuseigs).
S sekveņcis tyka analizātys, izmontojūt Trimmomatic (0.35. verseja), Flash (1.2.11. verseja), UPARSE (1.1.1756. verseja), mothur (1.33.3. verseja) i R (3.6.3. verseja) programaturu kombinaceju. Izej 16S rRNS genu dati tyka apstruoduoti, izmontojūt UPARSE, kab izveiduotu operativuos taksonomiskuos vīneibys (OTU) ar 97% identitati. Taksonomejis tyka nūruodeitys, izmontojūt Silva 128 kai atsaucis datu bazi. Tuoluokai analizei tyka izvālāts relativuo puorpiļneibys datu generiskais leimiņs. Linearuos diskriminantuos analizis (LDA) efekta izmāra analize (LEfSE) tyka izmontuota saleidzynuošonai storp grupom (ET pret HC, ET pret PD) ar α slīksni 0,05 i efekta izmāra slīksni 2,0. Ar LEfSE analizi identificātuos diskriminejūšuos giņts tyka tuoļuok izmontuotys SCFA Spearmana korelacejis analizei.
Vaira informacejis par pietejuma dizainu var atrast ar itū rokstu saisteitajā Dobys pietejumu ziņuojuma konspektā.
16S sekvenciešonys izejdati teik globuoti Nacionaluo biotehnologeju informacejis centra (NCBI) Bioprojektu datu bazē (SRP438900: PRJNA974928), URL: https://www. =ak_s% 3Aa. Cyti attīceigī dati atbiļdeigajam autoram ir pīejami piec pamatuota pīprasejuma, par pīmāru, zynuotniskuos sadarbeibys i akademiskuos apmainis ar pylnim pietnīceibys projektim. Nikaida datu puornesšona trešajom pusem bez myusu pīkrisšonys nav atļauta.
Atvārtuo olūta kods tikai ar Trimmomatic (0.35. verseja), Flash (1.2.11. verseja), UPARSE (1.1.1756. verseja), mothur (1.33.3. verseja) i R (3.6.3. verseja) kombinaceju, izmontojūt nūklusātūs īstatejumus voi sadaļu “Metode”. Papyldu nūskaidrojūšu informaceju var snēgt atbiļdeigajam autoram piec pamatuota pīprasejuma.
Pradeep S i Mehanna R. Kuņģa-zarnu trauciejumi hiperkinetiskūs kusteibu trauciejumūs i ataksejā. Saisteits ar Parkinsona slimeibu. apjukums. 90., 125.–133. lpp.
Luiss, ED i Fausts, PL Byutiskuo tremora patologeja: neirodegeneraceja i neironu saikņu reorganizaceja. Nat. Pastors Nirols. 16., 69.–83.
Gironels, A. Voi byutiskais trīcīņs ir primarais Gabys disfunkcejis trauciejums? Nui. storptautiskū. Rev. Neirozynuotne. 163., 259.–284. lpp.
Dogra N., Mani RJ i Katara DP Zornu-smedziņu ass: diveji signalizācejis veidi Parkinsona slimeibā. Šyunu molekulys. Neirobiologeja. 42., 315.–332.
Kviglijs, EMM. Mikrobiota-smedziņu-zornu ass i neirodegenerativūs slimeibu. straume. Neļore. Neirozynuotne. Ziņuojumi 17, 94 (2017).
100 doc#1281 Liu, XJ, Vu, LH, Xie, WR un He, XX Fekaluos mikrobiotys puorstuodeišona vīnlaiceigi uzloboj byutiskū tremoru i kairynuotuos zornys sindromu sliminīkim. Geriatriskuo psihologeja 20, 796–798 (2020).
Džans P. i c. Specifiskys izmainis zornu mikrobiotā byutiskajā tremorā i tūs atškireiba nu Parkinsona slimeibys. NPJ Parkinsona slimeiba. 8, 98 (2022. g.).
Luo S, Džu H, Džans J i Vangs D. Mikrobiotys kritiskuo lūma neironu-glialu-epitelialūs vīneibu reguliešonā. Rezistence pret infekcejom. 14. lpp., 5613.–5628. lpp.
Emins A. i c. Divpadsmitnīka alfa-sinukleina i zornu gliozis patologeja progresejūšā Parkinsona slimeibā. kustēt. apjukums. 10.1002.29358 (2023).
Skorvaneks M. i c. Antivīlys pret alfa-sinukleinu 5G4 atpazeist atkluotu Parkinsona slimeibu i prodromalū Parkinsona slimeibu rasnuos zornys gļotādā. kustēt. apjukums. 33., 1366.–1368.
Algarni M i Fazano A. Byutiskuo tremora i Parkinsona slimeibys sakriteiba. Saisteits ar Parkinsona slimeibu. apjukums. 46, 101.–104. lpp.
Sampsons, TR i c. Zornu mikrobiota modulej motoriskū deficitu i neiroīkaisumu Parkinsona slimeibys modeļūs. 167. šyuna, 1469.–1480.
Ungers, MM i c. Īsuos kēdis taukskuobis i zornu mikrobiota atsaškir storp pacientim ar Parkinsona slimeibu i vacumam atbylstūšom kontrolem. Saisteits ar Parkinsona slimeibu. apjukums. 32., 66.–72.
Blīčers E, Levijs M, Tatirovskis E i Elinavs E. Metaboliti, kū regulej mikrobioms saiminīka imunsaisteibā. J. Imunologeja. 198., 572.–580. lpp.