Kimiskuos reakcejis nūteik vysu laiku vysapleik — skaidrys, kod tu par tū dūmoj, bet cik daudzi nu myusu tū dora, kod īdarbynojam mašynu, vuorejam olu voi māslojam sovu zuoli?
Kimiskuos katalizis eksperts Ričards Kongs ir dūmuojs par kimiskajom reakcejom. Sovā dorbā kai “profesionals skaņuotuojs”, kai jis soka, jū interesej na viņ atbiļdis, kas rūnās pošys, bet ari jaunu atbiļžu apzynuošona.
Kai Klarmana stipendejs kimejā i kimiskajā biologejā Muokslys i zynuotņu koledžā, Kongs struodoj pi katalizatoru izstruodis, kas veicynoj kimiskuos reakcejis leidz vālamajim rezultatim, veidojūt drūsus i pat pīvīnuotuos vierteibys produktus, tymā skaitā tūs, kas var pozitivi ītekmēt cylvāku. veseleiba. Trešdīne.
„Īvārojams kimiskūs reakceju daudzums nūteik bez paleidzeibys,” saceja Kongs, atsasaucūt iz ūglekļa dioksida izdaleišonu, kod mašynys sadedzinoj fosilajā degvīlā. "Bet sarežgeituokys i sarežgeituokys kimiskuos reakcejis nanūteik automatiski. Te īīt kimiskuo katalize."
Kongs i juo kolegi izstruoduoja katalizatorus, kab vadeitu reakcejis, kurys jī gribēja nūtikt. Par pīmāru, ūglekļa dioksidu var puorvērst par mudrskuobi, metanolu voi formaldehidu, izavielejūt pareizu katalizatoru i eksperimentejūt ar reakcejis apstuoklim.
Kai soka Kimejis i kimiskuos biologejis (A&S) profesors i Konga moderators Kails Lankasters, Konga pīeja labi īsakļaun Lankastera laboratorejis “atkluojumu vierzeitajā” pīejā. „Ričardam beja ideja izmontuot slāni, kab uzlobuotu sovu kimeju, kas nikod nabeja munā scenarejā,” saceja Lankasters. “Jam ir katalizators, kas var selektivi puorvērst ūglekļa dioksidu, par kuru presē daudz runoj, par kū vierteiguoku.”
Kongs i juo leidzstruodnīki naseņ atkluoja sistemu, kas nūteiktūs apstuokļūs var puorvērst ūglekļa dioksidu mudrskuobē.
“Koč ari mes vēļ naasam modernuokī atsauceibā, myusu sistema ir cīši pīlāgojama,” saceja Kongs. «Taidā veidā mes varim suokt dziļuok saprast, parkū daži katalizatori dorbojās dreižuok par cytim, parkū daži katalizatori piec byuteibys ir lobuoki. Mes varim pīlāguot katalizatoru parametrus i raudzeit saprast, kas līk itom lītom dorbuotīs dreižuok, deļtam ka kū dreižuok tuos dorbojās, tū lobuok tuos dorbojās, tū dreižuok tu vari radeit molekulys.»
Kai Klarmana stipendejs, Kongs struodoj ari pi tuo, kab nu vidis nūjimtu nitratus, parostū māsluojumu, kas toksiski īsašpļaun iudiņa ceļūs, i puorvārstu tūs par navaineiguokom vīlom, jis saceja.
Kongs eksperimentēja, izmontojūt zemē atrostūs metalus, par pīmāru, alumīniju i ādu, kai katalizatorus. Metali ir lāti, natoksiski i boguoteigi zemis gorūzā, partū tūs izmontuošona naizraiseis ilgtspiejis vaicuojumus, jis saceja.
“Mes ari struodojam pi tuo, kai izgataveit katalizatorus, kur diveji metalli sovstarpeigai īsadorboj vīns ar ūtru,” saceja Kongs. “Izmontojūt divejus metalus vīnā ītvorā, kaidys reakcejis i interesantus kimiskūs procesus mes varim dabuot nu bimetaliskūs sistemu?”
Meži ir kimiskuo vide, kas tur itūs metalus – tī ir kritiski svareigi, kab atkluotu itūs metalu potencialu, kab padareitu sovu dorbu, taipat kai vajag eistuos drēbis eistajam laikam, saceja Kongs.
Pādejūs 70 godu laikā standarts ir bejs izmontuot vīnu metala centru, kab sasnāgtu kimiskuos puorejis, tok pādejā desmitgadē voi apmāram kimiki itymā jūmā ir suokuši pieteit diveju metalu savīneibu voi nu kimiski, voi tyvumā. Pyrmais, soka Kongs, “Tys dūd tev vairuok breiveibys paku.”
Itī bimetaliskī katalizatori dūd kimikim spieju apvīnuot metala katalizatorus, bolstūtīs iz tūs styprajim i vuojajim punktim, soka Kongs. Par pīmāru, metala centrs, kas švaki sasaista ar substratim, bet labi puortrauc saitis, var struoduot ar cytu metala centru, kas švaki puortrauc saitis, bet labi sasaista ar substratim. Ūtruo metala kluotbyutne ītekmej ari pyrmuo metala eipašeibys.
”Tu vari suokt dabuot tū, kū mes saucam par sinergiskū efektu storp divejim metala centrim,” saceja Kongs. “Bimetaliskuos katalizis lauks jau suoc paruodeit koč kaidu eistyn unikalu i breineigu reaktivitati.”
Kongs saceja, ka vys vēļ ir daudz naskaidreibu par tū, kai metalli sasaista vīns ar ūtru molekularajūs savīnuojumūs. Jis beja tikpat sajiusmā par pošys kimejis skaistumu, cik par rezultatim. Kongs tyka atvasts iz Lankasterys laboratorejom par zynuošonom rentgenstoru spektroskopejā.
— Tei ir simbioze, — saceja Lankasters. "Rentgena spektroskopeja paleidzēja Ričardam saprast, kas nūteik aizkulisēs i kas padora slāni eipaši reaktivu i spiejeigu iz itū kimiskū reakceju. Mes dabuojom lobumu nu juo plašom zynuošonom par golvonū grupu kimeju, kas grupai attaiseja durovys iz jaunu jūmu."
Tys vyss nūnuok pi pamata kimejis i pietnīceibys, soka Kongs, i itei pīeja ir īspiejama ar Open Klarman stipendeju.
„Tipiskā dīnā es varu palaist reakcejis laboratorejā voi sēdēt pi datora, simulejūt molekulys,” jis saceja. “Mes raugom dabuot piec īspiejis piļneiguoku kimiskuos aktivitatis prīškstotu.”