Cementa ryupneicys, kai ite paruodeita, ir golvonais klimatu syltuo ūglekļa dioksida olūts. Bet dažus nu itūs pīsuorņuotuoju var puorvērst par jauna veida degvīlu. Itū suoli var drūsai uzglobuot godu desmitim voi ilguok.
Tys ir vēļ vīns stuosts serejā, kas apsaver jaunys tehnologejis i darbeibys, kas var palānynuot klimata puormainis, samazynuot tuos ītekmi voi paleidzēt kūpīnom tikt golā ar strauji maineigū pasauli.
Darbeibys, kas atbreivoj ūglekļa dioksidu (CO2), parostu syltumneicys efekta gāzi, veicynoj Zemis atmosferys sasiļšonu. Ideja par CO2 izjimšonu nu gaisa i uzglobuošonu nav jauna. Bet tū ir gryuši izdareit, seviški, kod cylvāki tū var atsaļaut. Jauna sistema CO2 pīsuorņuojuma problemu rysynoj drupeit cytaiž. Tys kimiski puorvierš klimatu syltū gazi par degvīlu.
novembrī Kembridžys Masačūsetsys Tehnologeju instituta (MIT) pietnīki publicēja sovus revolucionarūs rezultatus žurnalā «Cell Reports Physical Science».
Jūs jaunuo sistema ir sadaleita divejuos daļuos. Pyrmuo daļa īkļaun ūglekļa dioksida puorviersšonu nu gaisa par molekulu, kū sauc par formatu, kab ražuotu degvīlu. Taipat kai ūglekļa dioksids, ari formiats satur vīnu ūglekļa atomu i divejus skuobekļa atomus, kai ari vīnu iudiņraža atomu. Formatā ir ari vairuoki cyti elementi. Jaunajā pietejumā tyka izmontuots formiata suoļs, kas ir dabuots nu nātrejis voi kāleja.
Leluokuo daļa degvīlys šyunu dorbojās ar iudiņradi, uzlīsmojūšu gazi, kurys transportiešonai vajadzeigi cauruļvodi i tvertnis zam spīdīņa. Tok degvīlys šyunys var dorbuotīs ari ar formatu. Formatam ir energejis saturs, kas ir saleidzynojams ar iudiņradi, kai nūruoda materialu zynuotnīks Li Ju, kurs vadeja jaunuos sistemys izstruodi. Formatam ir dažys prīškrūceibys saleidzynuojumā ar iudiņradi, atzeimuoja Li Ju. Tys ir drūšuoks i naprosa augstspieja uzglobuošonu.
MIT pietnīki izveiduoja degvīlys šyunu, kab puorbaudeitu formatu, kū jī ražoj nu ūglekļa dioksida. Pyrma tuo, jī sajauce suoli ar iudini. Piec tam maisejumu īdeve degvīlys šyunā. Degvīlys šyunys īškpusē formats kimiskajā reakcejā atbreivuoja elektronus. Itī elektroni plyuda nu degvīlys šyunys nagativuo elektroda iz pozitivu elektrodu, pabeidzūt elektriskū kēdi. Itī plyustūšī elektroni — elektriskuo struova — eksperimenta laikā beja kluotyn 200 stuņdis.
Materialu zynuotnīks Džens Džans, kurs struodoj kūpā ar Li MIT, ir optimistisks, ka juo komanda desmit godu laikā varēs izplateit jaunū tehnologeju mārūgā.
MIT pietnīku komanda izmontuoja kimisku metodi, kab puorveiduotu ūglekļa dioksidu par golvonū degvīlys ražuošonys sastuovdaļu. Pyrma tuo jī tū pakļaun cīši sārmainam šķīdumam. Jī izavielēja nātrejis hidroksidu (NaOH), kas parosti ir zynoms kai šķīds. Tys izraisa kimisku reakceju, kas roda nātrejis bikarbonatu (NaHCO3), kas lobuok pazeistams kai cepšonys soda.
Tod jī īslēdze strāvu. Elektriskuo struova izraiseja jaunu kimisku reakceju, kas sadaleja kotru skuobekļa atomu cepšonys sodys molekulā, atstuojūt aiz seve nātrejis formiatu (NaCHO2). Jūs sistema puorvērte gondreiž vysu ūglekļa CO2 — vaira nakai 96 procentus — par itū suoli.
Energeja, kas vajadzeiga skuobekļa nūjimšonai, teik uzglobuota formiata kimiskajuos saitēs. Profesors Li atzeimuoja, ka formats var uzglobuot itū energeju godu desmitim, nazaudejūt potencialu energeju. Piec tam tys ražoj elektreibu, kod tys īt cauri degvīlys šyunai. Ka elektreiba, kū izmontoj formata ražuošonai, īt nu saulis, vieja voi hidroelektroenergejis, tod degvīlys šyunys ražuotuo elektreiba byus teirs energejis olūts.
Kab palelynuotu jaunū tehnologeju, Lī saceja, ka “myusim ir juoatrūn boguotī šķīduma geologiskī resursi.” Jis pieteja akmiņa veidu, kū sauc par sārmainuo bazaltu (AL-kuh-lye buh-SALT). Sajaucūt ar iudini, itī akmini puorsavierš par škeivi.
Farzans Kazemifars ir inženers Sanhosē Vaļsts universitatē Kalifornejā. Juo pietejumi koncentrejās iz ūglekļa dioksida uzglobuošonu pazemis suoļa veiduojumūs. Ūglekļa dioksida izjimšona nu gaisa vysod ir bejuse gryuta i leidz ar tū duorgs, jis soka. Tik ir izdeveigi puorvērst CO2 par lītojamim produktim, kai formats. Produkta izmoksys var kompensēt ražuošonys izmoksys.
Ir bejs daudz pietejumu par ūglekļa dioksida uztveršonu nu gaisa. Par pīmāru, Lehai universitatis zynuotnīku komanda naseņ apraksteja vēļ vīnu metodi, kai filtrēt ūglekļa dioksidu nu gaisa i puorvērst tū cepšonys sodā. Cytys pietnīceibys grupys uzgloboj CO2 eipašūs īžūs, puorvieršūt tū cītā ūgleklī, kū piec tuo var puorstruoduot par etanolu, spirta degvīlu. Leluokuo daļa itūs projektu ir moza mārūga i vēļ nav byutiski ītekmiejuši augstuo ūglekļa dioksida leimiņa samazynuošonu gaisā.
Itymā biļdē radzama sāta, kas dorbojās ar ūglekļa dioksidu. Ite paruodeituo īreice puorvierš ūglekļa dioksidu (molekulys sorkonajūs i boltajūs burbuļūs) par suoli, kū sauc par formatu (zylī, sorkonī, boltī i malnī burbuļi). Piec tam itū suoli var izmontuot degvīlys šyunā, kab ražuotu elektreibu.
Kazemifars saceja, ka myusu lobuokais variants ir “pyrma samazynuot syltumneicys efekta gāzu emisejis.” Vīns veids, kai tū izdareit, ir aizstuot fosiluos degvīlys ar atjaunojamim energejis olūtim, par pīmāru, vieja voi saulis energeju. Tei ir daļa nu puorejis, kū zynuotnīki sauc par “dekarbonizaceju”. Bet jis pībylda, ka klimata puormaiņu apturēšonai byus vajadzeiga daudzšķautnaina pīeja. Itei jaunuo tehnologeja ir vajadzeiga, kab uztvertu ūglekļa vītuos, kurys ir gryuši dekarbonizēt, jis saceja. Jemit tārauda ryupneicys i cementa ryupneicys, kab nūsauktu divejus pīmārus.
MIT komanda redz ari lobumu, apvīnojūt sovu jaunū tehnologeju ar saulis i vieja energeju. Tradicionaluos baterejis ir paradzātys, kab uzglobuotu energeju nedelis garumā. Vosorys saulis gaismys uzglobuošonai zīmā voi ilguok prosa cytu pīeju. — Ar formiata degvīlu, — Lī saceja, tu vairs naapsarūbežoj pat ar sezonalū uzglobuošonu. “Tys varātu byut paaudžu.”
Varbyut tys nadzierkst kai zalts, bet „es varu atstuot 200 tonnys... formata sovim dālim i meitom,” saceja Lī, „kai montuojumu.”
Sārmains: Eipašeibys vuords, kas aproksta kimisku vīlu, kas škeidumā veidoj hidroksida jonus (OH-). Itū šķīdumu sauc ari par sārmainim (preteji skuobenim), tūs pH ir leluoks par 7.
Akvafers: akmiņa veiduojums, kas spiej turēt zamzemis iudiņa rezervuarus. Termins atsatīc ari iz apakšzemis baseinim.
Bazalts: Malns vulkaniskais kliņts, kas parosti ir cīši bīzs (ka viņ vulkaniskais izvirdums tymā naatstuoja lelys gazis kabatys).
saite: (kimejā) puspastuoveiga saikne storp atomim (voi atomu grupom) molekulā. Tū veidoj pīviļceigī spāki storp pīsadalejūšajim atomim. Kod ir izaveiduojušys saitis, atomi dorbojās kai vīneiba. Kab atdaleitu sastuovdaļu atomus, molekulom ir juoīdūd energeja syltuma voi cyta storuojuma veidā.
Ūgleklis: kimiskais elements, kas ir vysys Zemis dzeiveibys fiziskais pamats. Ūgleklis breivi pastuov grafita i dimanta veidā. Tei ir svareiga akmeņūgļu, kaļčakmiņa i naftys sastuovdaļa, i spiej kimiski pošasociētīs, veidojūt vysaidys kimiskuos, biologiskuos i komercialuos vierteibys molekulys. (Klimata pietejumūs) Terminu ūgleklis cytu reizi lītoj gondreiž sovstarpeigi aizvītojami ar ūglekļa dioksidu, kab apzeimuotu īspiejamū ītekmi, kū var radeit darbeiba, produkts, politika voi process iz atmosferys ilgtermeņa sasiļšonu.
Ūglekļa dioksids: (voi CO2) ir bezkruosaina, bezsmaržys gaze, kū ražoj vysi dzeivinīki, kod skuobeklis, kū jī elpoj, reagej ar ūglekļa boguotū bareibu, kū jī ād. Ūglekļa dioksids izadola ari tod, kod teik sadadzynuotys organiskuos vīlys, tymā vydā fosiluos degvīlys, par pīmāru, nafta voi dobys gāze. Ūglekļa dioksids ir syltumneicys efekta gaze, kas īkļaun syltumu Zemis atmosferā. Augi fotosintezis ceļā puorvierš ūglekļa dioksidu par skuobekli i lītoj itū procesu, kab radeitu sovu bareibu.
Cements: Saistvīla, kū izmontoj, kab turātu divejus materialus kūpā, līkūt tim sacītēt cītā vīlā, voi bīza līme, kū izmontoj, kab turātu divejus materialus kūpā. (Byuvnīceiba) Smolki slīts materials, kū izmontoj, lai savīnuotu smiļkšu voi sadrupynuotu akmini, veidojūt betonu. Cementu parosti taisa kai pulveri. Bet, kod tys ir slapnis, tys puorsavierš par dubļainu slūtu, kas sacītej, kod tys izkaļst.
Kimiskuo: vīla, kas sastuov nu diveju voi vairuoku atomu, kas apvīnuoti (savīnuoti) nūteiktā proporcejā i strukturā. Par pīmāru, iudiņs ir kimiska vīla, kū veidoj diveji iudiņraža atomi, kas savīnuoti ar vīnu skuobekļa atomu. Tuos kimiskuo formula ir H2O. “Kimiskais” var lītuot ari kai eipašeibys vuords, kab apraksteitu vīlys eipašeibys, kas rūnās nu dažaidu reakceju storp dažaidim savīnuojumim.
Kimiskuo saite: pīviļceibys spāks storp atomim, kas ir pīteikūši spieceigs, kab saisteitī elementi dorbuotūs kai vīneiba. Dažys atrakcejis ir vuojys, cytys ir styprys. Ruodīs, ka vysys saitis savīnoj atomus, dalejūt (voi raugūt daleitīs) elektronus.
Kimiskuo reakceja: process, kas ītver vīlys molekulu voi strukturu puorkuortuošonu, navys fiziskuos formys maiņu (pīm., nu cītys iz gazi).
Kimeja: zynuotnis nūzare, kas pietej vīlu sastuovu, strukturu, eipašeibys i sovstarpeigū darbeibu. Zynuotnīki izmontoj ituos zynuošonys, kab pieteitu napazeistamys vīlys, reproducātu nūdereigys vīlys lelūs daudzumūs voi projektātu i radeitu jaunys nūdereigys vīlys. (kimiskūs savīnuojumu) Kimeja atsatīc ari iz savīnuojuma formulu, metodi, ar kuru tū sagatavoj, voi dažom tuo eipašeibom. Cylvākus, kas struodoj itamā jūmā, sauc par kimikim. (socialajuos zynuotnēs) cylvāku spieja sasadorbuot, sasaprast i izbaudeit vīns ūtra sabīdreibu.
Klimata puormainis: nūzeimeigys, ilgtermeņa puormainis Zemis klimatā. Tys var nūtikt dabiski voi cylvāku darbeibu rezultatā, tymā skaitā fosiluos degvīlys sadegšonā i mežu teireišonai.
Dekarbonizaceja: atsatīc iz apzynuotu puoreju nu pīsuorņuotuoju tehnologeju, darbeibu i energejis olūtu, kas izstaroj iz ūglekļa syltumneicys efekta gazis, par pīmāru, ūglekļa dioksidu i metanu, iz atmosferu. Mierkis ir samazynuot ūglekļa gazu daudzumu, kas veicynoj klimata puormainis.
Elektreiba: elektriskuo luodeņa plyusma, kas parosti rūnās nu nagativi luodātu daleņu kusteibys, kū sauc par elektronim.
Elektrons: nagativi luodāta daleņa, kas parosti grīžās ap atoma uorejū apgobolu; tys ir ari elektreibys nesējs cītuos vīluos.
Inženers: Kaids, kas izmontoj zynuotni i matematiku, kab atrysynuotu problemys. Vuords inženers lītojūt kai darbeibys vuordu, tys atsatīc iz īreicis, materiala voi procesa projektiešonu, kab atrysynuotu problemu voi naapmīrynuotu vajadzeibu.
Etanols: spirts, kū sauc ari par etilspirtu, kas ir pamats alkoholiskajim dzierīnim, par pīmāru, ols, veina i styprūs dzierīņus. Tū izmontoj ari kai škeidynuotuoju i degvīlu (pīmāram, bīži sajauc ar benzinu).
Filtrs: (n.) Koč kas, kas ļaun dažim materialim izbraukt i cytim izbraukt, atkareibā nu tūs izmāra voi cytom eipašeibom. (v.) Nūteiktu vīlu atlasis process, bolstūtīs iz taidom eipašeibom kai izmārs, bleivums, luodeņš i c.
Formats: Vyspuorejs termins par mudrskuobis suolim voi esterim, taukskuobis oksidātū formu. (Esters ir savīnuojums iz ūglekļa bazis, kas veidojās, aizstuojūt nūteiktu skuobu iudiņraža atomus ar nūteiktu veidu organiskom grupom. Daudzi tauki i eteriskī eļļi ir taukskuobu esteri.)
Fosiluo degvīla: sevkura degvīla, par pīmāru, akmeņūglis, nafta (ryupnafta) voi dobys gaze, kas miļjonu godu laikā izaveiduoja Zemis īškpusē nu sabrukšonys baktereju, augu voi dzeivinīku palīku.
Degvīla: sevkura vīla, kas atbreivoj energeju kontrolātā kimiskā voi kūdulreakcejā. Fosiluo degvīla (akmeņūglis, dobys gāze i nafta) ir parosta degvīla, kas atbreivoj energeju kimiskuos reakcejuos, kod teik karseita (parosti leidz sadegšonys punktam).
Degvīlys šyuna: īreice, kas puorvierš kimiskū energeju elektriskajā energejā. Vysizplateituokuo degvīla ir iudiņrads, kura vīneigais blokusprodukts ir iudiņa tvaiki.
Geologeja: Eipašeibys vuords, kas aproksta vysu, kas saisteits ar Zemis fiziskū strukturu, tuos materialim, viesturi i procesim, kas nūteik iz juos. Cylvākus, kas struodoj itamā jūmā, sauc par geologim.
Globaluo sasiļšona: pakuopeniska Zemis atmosferys kūpejuos temperaturys pīaugums syltumneicys efekta deļ. Ītekmi izraisa pīaugūšais ūglekļa dioksida, hlorfluorūglekļu i cytu gazu leimiņs gaisā, nu kurom daudzys izstaroj cylvāka darbeibys.
Iudiņrads: Vysumā vīgluokais elements. Kai gaze tei ir bezkruosaina, bezsmarža i cīši uzlīsmojūša. Tei ir daudzu degvīlu, tauku i kimiskūs vīlu sastuovdaļa, kas veidoj dzeivūs audus. Tys sastuov nu protona (kūdula) i elektrona, kas grīžās ap tū.
Inovaceja: (v. inovacejis; adj. inovacejis) Asūšys idejis, procesa voi produkta pīlāguošona voi uzlobuošona, kab tū padareitu jaunuoku, gudruoku, efektivuoku voi nūdereiguoku.
Šķīdums: Vyspuorejais nūsaukums nātrejis hidroksida (NaOH) šķīdumam. Sāru bīži sajauc ar augu eļļom voi dzeivinīku taukim i cytom sastuovdaļom, kab izgataveitu bāra zīpis.
Materialu zynuotnīks: pietnīks, kurs pietej attīceibys storp materiala atomu i molekularū strukturu i tuo kūpejom eipašeibom. Materialu zynuotnīki var izstruoduot jaunus materialus voi analizēt asūšūs. Materiala kūpejūs eipašeibu, par pīmāru, bleivuma, stypruma i kusteibys punkta, analize var paleidzēt inženerim i cytim pietnīkim izavēlēt lobuokūs materialus jaunim pīlītuojumim.
Molekula: elektriski neitralu atomu grupa, kas puorstuov īspiejami mozuokū kimiskuo savīnuojuma daudzumu. Molekulys var veiduot vīna veida atomu voi dažaidu veidu atomu. Par pīmāru, skuobekli gaisā veidoj diveji skuobekļa atomi (O2), bet iudiņs veidoj diveji iudiņraža atomi i vīns skuobekļa atoms (H2O).
Pīsuorņuotuojs: Viela, kas pīsuorņoj koč kū, par pīmāru, gaisu, iudini, cylvākus voi puortyku. Daži pīsuorņuotuoji ir kimiskuos vīlys, par pīmāru, pesticidi. Cyti pīsuorņuotuoji var byut storuojums, tymā skaitā puormiereigs syltums voi gaisma. Pat zuolis i cytys invazivuos sugys var skaiteit par biologiskuos pīsuorņuojuma veidu.
Potents: Eipašeibys vuords, kas atsatīc iz koč kū, kas ir cīši spieceigs voi spieceigs (par pīmāru, dzymumšyunu, iņdi, zuolis voi skuobi).
Atjaunojams: Eipašeibys vuords, kas atsatīc iz resursu, kuru var aizstuot iz naīrubežuotu laiku (par pīmāru, iudiņs, zalī augi, saulis gaisma i viejs). Tys kontrastej ar naatjaunojamim resursim, kuru pīduovuojums ir īrūbežuots i kuru var efektivi izlītuot. Naatjaunojamī resursi īkļaun naftu (i cytys fosiluos degvīlys) voi saleidzynūši rešus elementus i mineralus.