Naseņ sajimtī eiszinis līcynoj, ka daži atseviški zīduotuoji beja gotovi finansēt oficialūs Trampa i bejušuos pyrmuos lēdijis Melanijis Trampa portretus Smitsona Nacionalajai portretu galerejai, tok Smitsona gols golā pīkryta pījimt Trampa zīduojumu 650 000 dolaru apmārā PAC Save America.
Zīduojums īzeimej pyrmū reizi nasenejā atmiņā, kod politiskuo organizaceja ir finansiejuse bejušūs prezidentu muzeju portretus, partū ka par tim parosti moksoj atseviški zīduotuoji, kurus pīsaista Smitsona. Naparostuo duovona, par kuru pyrmū reizi ziņuoja Business Insider augustā, izraiseja ari sabīdreibys atgrīzeniskū reakceju pret muzeju i radeja šaubys par ūtruo donora identitati, kurs zīduoja papyldu 100 000 ASV dolaru duovonu, kab finansātu portretus, kū organizēja Vašingtonys pylsūni par atbiļdeigu i etisku. pyrmūdiņ tyka puorsavārts Vašingtonys Posts.
Smitsona institucejis puorstuove Linda Senttomass pyrmūdiņ atkuortuoja, ka ūtrais donors ir “pylsūņs, kurs gryb palikt anonims.” Jei ari atzeimuoja, ka vīns nu portretim jau ir gotovs, a ūtrys ir “dorbā.”
Tok muzeja nūsacejumūs ir saceits, ka, ka bejušais prezidents otkon kandidēs iz prezidenta omotu, juo tālu navar atlaist. Rezultatā muzejs var naatkluot obeju aicynuotūs muokslinīku vuordus leidz 2024. goda prezidenta vieliešonom, Sv. Ka Trumps uzvarēs itamuos vieliešonuos, portreti tiks izstuodeiti tikai piec juo ūtruo termeņa, saskaņā ar muzeja nūsacejumim.
“Mes pyrma atkluošonys naizlaižam muokslinīka vuordu, koč ari tymā gadīnī tys varātu maineitīs, partū ka ir paguojs daudz laika,” saceja Sv. 2019. goda Trampa fotografeja, kū uzjēme Pari Dukovičs žurnalam Time, ir iz laiku izstuodeita Nacionaluos portretu galerejis “Amerikys prezidentu” izstuodē pyrma oficialuo portreta atkluošonys. Kai viestej Smitsona instituceja, fotografeja dreiži tiks izjimta saglobuošonys īmaslu deļ.
Sarunys storp muzeja amatpersonom i Trampu par portretu i tuo finansiejumu turpynuojuos jau mienešus, suocūt ar 2021. goda suoku, dreiži piec Trampa atstuošonys omotu, ruoda e-posti.
Process ir apraksteits Nacionaluos portretu galerejis direktoris Kimys Sagetys viestejumā Trampa izpyldpaleigai Molijai Maiklai postā. Sadžets atzeimuoja, ka Trumps gols golā apstyprynuos voi naapstyprynuos gleznu pyrma tuos izlikšonys izstuodē. (Smitsona puorstuovs laikrokstam “The Post” saceja, ka muzeja darbinīki vāluok pīzvaneja Trampa komandai, kab nūskaidruotu, ka jis nasajims galeigū apstyprynuojumu.)
“Prūtams, ka Trampa kungam ir idejis cytim muokslinīkim, mes tūs īrūsynuojumus gaideitu,” Sadžets raksteja Maikla 2021. goda 18. marta e-postā.
Apmāram piec diveju mienešu Sadžets ari atzeimuoja, ka Nacionaluo portretu galereja vuoc privatus leidzekļus vysim prezidenta portretim i lyudze paleidzeibu atrast “Trampa saimis draugus i fanus, kas var atbaļsteit ituos komisejis.”
2021. goda 28. majā Sagets raksteja Maikla: “Kab uzturātu cīneigu attuolumu storp jūs privatū dzeivi i jūs publiskū montuojumu, mes izavielejūt naīt pi Trampa saimis lūceklim voi naīguļdeit sovu īguļdejumu nivīnā nu Trampa biznesu.”
Apmāram piec nedelis Maikls saceja Sadžetam, ka Trumpa komanda ir “atroduse vairuokus zīduotuojus, kuri kai atseviški cylvāki, īspiejams, zīduotu pylnā apmārā.”
”Es tyvuokajuos dīnuos īlikšu vuordus i kontaktinformaceju, kab sakuortuotu myusu vystys i nūsaceitu prezidenta gola prīškrūku,” raksteja Maikls.
Piec nedelis Maikls atsyuteja vēļ vīnu sarokstu, bet vuordi tyka redaktāti nu publiskūs e-postu, kū redzēja The Post. Mihails raksteja, ka jai “byus vēļ desmit, ka vajadzēs”.
Nav skaidrs, kas piec tam nūtyka leidzekļu vuokšonys ziņā i nūvede pi lāmuma pījimt naudu nu Trumpa PAC. E-postūs nūruodeits, ka dažys sarunys nūtyka pa telefonu voi virtualūs sasatikšonu laikā.
2021. goda septembrī jī apsamaineja ar eisziņom par portreta “pyrmū seansu”. Tod 2022. goda 17. februarī Sagets atsyuteja vēļ vīnu e-postu Maikla, skaidrojūt muzeja politiku par kolekcejom.
„Nivīnam dzeivam cylvākam nav atļauts moksuot par sovu leidzeibu,” raksteja Sajets, citejūt politiku. “NPG var sasazynuot ar sēdātuoja saimi, draugim i paziņom, kab segtu portreta pasyutejuma izmoksys, ar nūsacejumu, ka NPG ījam sarunu vodūšū lūmu i aicynuotuo puse naītekmej muokslinīka izvēli voi cenu.”
2022. goda 8. martā Sageta vaicuoja Maikla, voi jei varātu pa telefonu pasadaleit ar jaunumim nu tim, kas ir izsacejuši interesi atbaļsteit muzeja dorbu.
“Mes suoksim radeit izmoksys, kas ir juosedz i mes raugom tyvuotīs leidzekļu vuokšonai caur projektu,” raksteja Sajets.
Piec telefona zvana saskaņuošonys pa vairuokim eisziņom, Maikls 2022. goda 25. martā raksteja Sagetam, apgolvojūt, ka “lobuokais kontakts, kab turpynuotu myusu diskusejis” beja Sūzija Vailsa, republikāņu politiskuo padūmu devieja, kura vāluok tyka nūsaukta par Trampa vacuokū padūmu devieju 2024. godā.– vieleišonu kampaņa.
2022. goda 11. maja viestulē iz Smitsona viestuļu blanka muzeja amatpersonys raksteja Save America PCC kasīram Bredlijam Klateram, atzeistūt “politiskuos organizacejis nasenejū duosnū 650 000 dolaru sūlejumu” atbaļsteit Trumpa portretu komiseju.
”Atzeistūt itū duosnū atbolstu, Smitsona instituceja iz izstuodis laikā ar portretu izstuodeitūs lītu etiketem i sūpluok portreta attālam NPG sātyslopā izliks vuordus “Save America”,” raksteja muzejs.
Jī pībylda, ka iz prezentaceju aicynuos ari PAC Save America 10 gostus, kam sekuos privata portretu apsavieršona leidz pat pīcim gostim.
2022. goda 20. julī Vailss Nacionaluos portretu galerejis atteisteibys direktorei Ušai Subramanianai iz e-postu nūsyuteja paraksteituo leiguma kopeju.
750 000 dolaru komiseju par divejim Trumpa portretim apmoksuos Save America PAC zīduojums i ūtruo 100 000 dolaru privatuo duovona nu nanūsaukta privatuo zīduotuoja, muzejs paziņuoja pārnejā godā.
Koč ari naparosti, zīduojumi ir lykumeigi, partū ka Save America ir puorvoldūšuo PAC, ar mozim īrūbežuojumim tuo leidzekļu izmontuošonai. Itaidys PAK, kluotyn leidzeigi dūmojūšu kandidatu veicynuošonai, var izmontuot ari konsultantu apmoksuošonai, ceļa i juridiskūs izmoksu segšonai, i cytom izmoksom. Leluokuo daļa Trumpa GAC ​​finansiejuma īt nu mozim donorim, kas atbiļd iz eisziņom i cytim vaicuojumim.
Trumpa puorstuovi atsasaceja komentēt. Ūtardiņ Smitsona institucejis puorstuove Konceta Dunkana laikrokstam “The Post” saceja, ka muzejs atdola Trampa politiskuos darbeibys komiteju nu juo saimis i biznesa.
“Jo PAC puorstuov sponsoru baseinu, Portretu galereja ar prīcu pījam itūs leidzekļus, partū ka tys naītekmej ni muokslinīku atlasi, ni kolektivuos īkuortys vierteibu,” jei raksteja e-postā.
Muzejs sasaskuore ar atgrīzeniskū reakceju piec zīduojuma publiskuošonys pārnejā godā. Paguojušuo goda augustā e-postā Smitsona socialūs medeju stratege apkūpuoja tviterus nu lītuotuoju, kas beja apbādynuoti par zīduojumu paziņuojumu.
“Prūtams, cylvāki it kai naapsazynoj, ka mums ir vysu prezidentu portrets,” raksteja socialūs medeju stratege Erina Blasko. “Jī beja apbādynuoti, ka mes dabuojom Trampa tālu, bet beja ari daudz cylvāku, kuri beja apbādynuoti, ka tys tyka skaiteits par “zīduojumu”, eipaši piec kritikys jūs leidzekļu vuokšonys metodem.”
Īkļauta ari rūkroksta viestulis kopeja nu viļteiguo mecenata, kurs saceja, ka ir bejušajam prezidentam vacumā i lyudze muzeju naizstuodeit Trampa portretu.
„Lyudzu, vysmoz cikom DOJ i FBI izmekliejumi ir beigušīs,” raksteja mecenats. „Jis izmontuoja myusu duorgū Boltū nomu, kab izdareitu nūzīgumus.”
Tymā laikā Sv.Tomass sovim muzeja kolegom saceja, ka opoziceju skaita par tikai “aisberga golu”.
„Skaiti rokstu,” jei raksteja e-postā. “Jī uzskaita ari cytys lītys, kū pīduovoj PAC. Mes tī asam.
Koč ari Nacionalū portretu galereju izveiduoja Kongress 1962. godā, tei napasyutēja aizīmūšūs prezidentus leidz 1994. godam, kod Ronalds Šers gleznuoja Džordža Buša portretu.
Agruok portretus finansēja privati ​​zīduojumi, bīži viņ nu aizīmūšuos vaļdeibys atbaļsteituojim. Vaira nakai 200 zīduotuoju, tymā skaitā Stīvens Spīlbergs, Džons Legends i Krisija Teigena, īguļdeja 750 000 dolaru komisejā Kehinde Vailija i Eimijis Šeralda Obamys portretim. Obama i Buša portretu zīduotuoju sarokstā nav PKK.