Drūsai var pījimt, ka sevkurs, kurs izdzeivuoja biologejis stuņdi vydsškolā, ir dzierdiejs par Millera-Ureja eksperimentu, kas apstyprynuoja hipotezi, ka dzeiveibys kimeja varātu byut rodusēs Zemis pyrmatnejā atmosferā. Tys eistineibā ir “zibiņs pudelē”, slāgtys cylpys stykla uzstuodejums, kas sajauc taidys gazis kai metans, amoneks, iudiņrads i iudiņs ar elektrodu puori, kab nūdrūsynuotu dzierksti, kas simulej zibiņa zibsnis dabasūs pyrma agruos dzeivis. [Millers] i [Urejs] ir paruodejuši, ka aminoskuobis (ūlboltumvīlu ceļtnīceibys blokus) var sagataveit pyrmdzeivis apstuokļūs.
Dreiži iz prīšku 70 godi i Millers-Urejs vys vēļ ir aktuals, varbyut vēļ vaira, kod mes pagarynojam sovus taustekli kosmosā i atrūnam apstuokļus, kas ir leidzeigi agreimajai Zemei. Itei Millera-Ureja puorveiduotuo verseja ir pylsūņu zynuotnis mieginuojums atjaunuot klasisku eksperimentu, kab naītu leidza itim nūvāruojumim, i ari, īspiejams, tikai izbaudeit tū, ka sovā garažā nav gondreiž nikuo, kas varātu izraiseit dzeiveibys kimiskū reakceju.
[Markusa Bindhammera] uzstuodejums daudzejadā ziņā ir leidzeigs [Millera] i [Ureja] uzstuodejumam, bet golvonuo atškireiba ir plazmys kai energejis olūta izmontuošona, na vīnkuorša elektriskuo izlāde. [Markuss] naizkluosteja sovu pamatuojumu plazmys izmontuošonai, izjamūt tū, ka plazmys temperatura ir pīteikūši augsta, kab oksideitu sluopekli īreicis īškpusē, taidā veidā nūdrūsynojūt vajadzeigū skuobekļa tryukuma vidi. Plazmys izlādi kontrolej mikrokontrollers i MOSFET, kab elektrodi naizkustu. Taipat izejvīlys ite nav metans i amoneja, bet gon mudskuobis šķīdums, partū ka kosmosā tyka atrosts mudskuobis spektralais paroksts i deļtuo, ka tai ir interesants kimiskais sastuovs, kas var nūvest pi aminoskuobu radeišonys.
Dīvamžāļ, koč i īkuortys i eksperimentaluos procedurys ir dīzgon vīnkuoršys, rezultatu kvantitativai nūvierteišonai vajag specializātys īkuortys. [Markuss] īsyuteis sovus paraugus analizei, deļtuo mes vēļ nazynom, kū paruodeis eksperimenti. Bet mes ite mīļojam apstuokļus, kas paruoda, ka pat leluokūs eksperimentus ir vārts atkuortuot, partū ka nikod nazyni, kū atrassi.
Ruodīs, ka Millera eksperiments nūvess pi cīši svareigu jaunu atkluojumu. Vaira nakai 40 godus vāluok, tyvuok sovys karjerys beigom, jis nūruodeja, ka tys nanūtyka tai, kai jis beja cerējs voi gaidejs. Pa ceļam asam daudz vuicejušīs, bet leidz šam asam tuoli nu eistys dobys paruodeibys. Daži cylvāki tev saceis cytaiži. Pārbaudiet jūs materialus.
godus vuiceju Milleru-Ureju koledžys biologejis stuņdēs. Jī beja tikai drupeit prīškā sovam laikam. Mes tikkū asam atkluojuši mozys molekulys, kas var veiduot dzeiveibys ceļtnīceibys blokus. Ir pīruodeits, ka ūlboltumvīlys var radeit DNS i cytus ceļtnīceibys blokus. godu laikā mes zynuosim leluokū daļu biologiskuos izceļsmis viesturis, cikom atīs jauna dīna – jauns atkluojums.
Izmontojūt myusu sātys lopu i pakolpuojumus, jius skaidri pīkreitat myusu veiktspējys, funkcionalitatis i reklamys sīkdatņu īvītuošonai.uzzini vaira