Sodys pelnim ir golvonuo lūma daudzuos nūzarēs, stykla nūzarē veidoj apmāram 60% nu pasauļa patiereņa.
Lokstu stykls ir leluokais stykla tiergu segments, bet konteineru stykls ir ūtrais leluokais stykla tiergu segments (1. att.). Saulis paneļūs izmontuotais saulis kontrolis stykls ir straujuok augūšuo pīprasejuma jūma.
2023. godā Kīnys pīprasejuma pīaugums sasnēgs vysu laiku augstuokū punktu 10%, ar teirū pīaugumu 2,9 miļjonim tonnu. Globalais pīprasejums, izjamūt Kīnu, sasamazynuojs par 3,2%.
Sodys pelnu ražuošonys jaudys kūpumā paliks stabilys nu 2018. da 2022. godam, partū ka daudzi planavuotī paplašynuošonys projekti ir aizkavāti COVID-19 pandemejis sakarā. Faktiski Kīna itymā periodā cīte teiru sodys pelnu jaudys zaudiejumu.
Tok īvāruojamuokais pīaugums tyvuokajā laikā byus nu Kīnys, tymā skaitā 5 miļjoni tonnu jaunys lātys (dabiskuos) ražuošonys, kas suoks pīaugt 2023. goda vydā.
Vysus leluokūs paplašynuošonys projektus ASV pādejūs laikūs ir uzjāmuse Genesis, kurys kūpejuo jauda leidz 2023. goda beigom byus apmāram 1,2 miļjoni tonnu.
Da 2028. goda vysā pasaulī paradzāts pīvīnuot 18 miļjonus tonnu jaunu jaudys, nu kurom 61% tiks nu Kīnys i 34% nu ASV.
Pīaugūt ražuošonys jaudai, mainuos ari tehnologiskuo bāze. Pīaug dabiskūs sodys pelnu daļa jaunuos ražuošonys jaudā. Paradzams, ka tuos daļa pasauļa ražuošonys apjūmā leidz 2028. godam sasnēgs 22%.
Dabiskūs sodys pelnu ražuošonys izmoksys parosti ir īvārojami zamuokys par sintetiskūs sodys pelnu izmoksom. Taidā veidā izmainis tehnologiskajā ainovā maina ari globalū izmoksu līkni. Konkurence ir baļsteita iz pīduovuojumu, i ari jaunuos jaudys geografiskuo atsarasšonys vīta ītekmēs konkurētspieju.
Sodys pelni ir pamata kimiskuo vīla, kū izmontoj gola lītuošonys pīlītuojumūs, kas ir cīši saisteiti ar myusu kasdīnu. Taidā veidā pīprasejuma pīaugumu piec sodys pelnu tradicionali ir veicynuojušys jaunatteisteibys ekonomikys. Tok pīprasejumu piec sodys pelnu vaira navierzej tikai ekonomiskuo izaugsme; ari vidis nūzare aktivi veicynoj pīprasejuma pīaugumu piec sodys pelnu.
Tok sodys pelnu absolutū potencialu itymūs gola lītuojumūs ir gryuši paredzēt. Perspektivys izmontuot sodys pelnu baterejuos, tymā skaitā litija jonu baterejuos, ir sarežgeitys.
Tys pats ari ar saulis styklu, i storptautyskuos energejis agenturys pastuoveigi puorsaver sovys saulis energejis prognozis iz augšu.
Tierdznīceibai ir svareiga lūma sodys pelnu ražuošonā, partū ka ražuošonys centri na vysod atsarūn natuoli nu lela pīprasejuma apgobolim, i apmāram catūrtuo daļa sodys pelnu teik transportāta storp leluokajim regionim.
ASV, Turceja i Kīna ir svareigys vaļsts nūzarē, deļtuo ka tuos ītekmej kuģnīceibys tiergu. Amerikys ražuotuojim pīprasejums nu eksporta tiergim ir nūzeimeiguoks izaugsmis dziniejspāks nakai nūbrīds īkšzemis tiergs.
Tradicionali Amerikys ražuotuoji ir palelynuojuši sovu ražuošonu, palelynojūt eksportu, kam paleidz konkurētspiejeiga izmoksu struktura. Golvonī kuģnīceibys tiergi ir puorejuo Azeja (naskaitūt Kīnu i Indejis subkontinentu) i Dīnvydamerika.
Nasaverūt iz saleidzynūši mozū daleibu globalajā tierdznīceibā, Kīnai ir byutiska ītekme iz globalū sodys pelnu tiergu, deļtuo ka eksportā ir svuorsteibys, kai mes jau asam redziejuši itymā godā.
Kai atzeimuots īprīkš, Kīna 2023. i 2024. godā pīvīnuoja īvāruojamys jaudys, palelynojūt cereibys par puorpiļdejumu, tok Kīnys imports 2024. goda pyrmajā pusē sasnēdze rekordu leimini.
Tymā pošā laikā ASV eksports ituo goda pyrmajūs pīcūs mienešūs pīauga par 13% pret godu, leluokī pīaugumi īt nu Kīnys.
Pīprasejuma pīaugums Kīnā 2023. godā byus cīši spieceigs, sasnādzūt apmāram 31,4 miļjonus tonnu, kū pamatā veicynuos saulis kontrolis stykls.
Kīnys sodys pelnu jaudys 2024. godā pasaplašynuos par 5,5 miļjonim tonnu, puorspējūt tyvuokuo laika cereibys par jaunu pīprasejumu.
Tok pīprasejuma pīaugums itūgod otkon ir puorspiejs cereibys, pīprasejums 2023. goda pyrmajā pusē pīaugs par 27% pret godu, ka turpynuosīs niulenejais pīauguma temps, plaisa storp pīprasejumu i pīduovuojumu Kīnā vairs nabyus puoruok lela.
Vaļsts turpynoj palelynuot saulis stykla ražuošonys jaudys, kūpejuo jauda leidz 2024. goda juļam sasnēgs apmāram 46 miļjonus tonnu.
Tok Kīnys varys īstuodis uzatrauc par saulis stykla ražuošonys jaudys puormiereibu i apsprīž īrūbežojūšu politiku. Tymā pošā laikā Kīnys uzstuodeituo fotoelektriskuo jauda nu 2024. goda janvara da maja pīauga par 29% pret godu, viestej Nacionaluo energejis puorvaļde.
Tok Kīnys PV moduļu ražuošonys ryupnīceiba, kai ziņuots, dorbojās ar zaudiejumim, izraisūt dažu mozu montažys ryupneicu tukšumu voi pat puortraukšonu ražuošonu.
Tymā pošā laikā Dīnvydaustrumazejā ir lels skaits PV moduļu montažu, kas puorsvorā pīdar Kīnys investorim, kas ir svareigi pīguoduotuoji ASV PV moduļu tiergam.
Ir ziņuots, ka dažys montažys ryupneicys naseņ puortrauce ražuošonu, partū ka ASV vaļdeiba atcēle importa nūdūkļa breivdīnu. Golvonī Kīnys saulis stykla eksporta golapunkti ir Dīnvydaustrumazejis vaļsts.
Cikom sodys pelnu pīprasejuma pīaugums Kīnā ir sasnīdzs rekordu leimini, sodys pelnu pīprasejuma dinamika uorpus Kīnys ir daudzveideiguoka. Zamuok ir eiss pīprasejuma puorskots puorejā Azejā i Amerikā, kurā izstuosteitys dažys nu itūs teņdeņču.
Importa statistika snādz nūdereigu sodys pelnu pīprasejuma tendeņču ruodeituoju puorejā Azejā (naskaitūt Kīnu i Indejis subkontinentu), deļtuo ka vītejuo ražuošonys jauda ir zamuoka.
2024. goda pyrmajūs pīcūs da sešūs mienešūs regiona imports sasnēdze 2 miļjonus tonnu, kas ir par 4,7% vaira nakai pārnejuo goda tymā pošā periodā (2. att.).
Saulis stykls ir golvonais sodys pelnu pīprasejuma dziniejspāks puorejā Azejā, ari lokstu stykls, īspiejams, snēgs pozitivu īguļdejumu.
Kai paruodeits 3. attālā, regionā ir planavuoti vairuoki saulis energejis i plokonstykla projekti, kas varātu pīvīnuot apmāram 1 miļjonu tonnu jaunu sodys pelnu pīprasejuma.
Tok ari saulis stykla nūzarei ir daži izaicynuojumi. Jaunuokī tarifi, par pīmāru, ASV nūsaceitī pretdempinga i kompensacejis nūdūkli, var ītekmēt fotoelektriskūs moduļu ražuošonu taiduos vaļstīs kai Vjetnama i Malaizeja.
Tarifi par Kīnā ražuotajom sastuovdaļom pīprosa, kab ražuotuoji itamuos vaļstīs īgiutu golvonuos sastuovdalis nu pīguoduotuoju uorpus Kīnys, kab izavaireitu nu augstu tarifu. Tys palelynoj ražuošonys izmoksys, sarežgej pīguodis kēdi i gols golā vuojinuos Dīnvydaustrumazejis PV paneļu konkurētspieju ASV tiergā.
Vairuokys Kīnys PV paneļu montažys Dīnvydaustrumazejā ziņuoja, ka juņī apturēja ražuošonu tarifu deļ, tyvuokūs mienešūs, īspiejams, byus tuoļuoka ražuošonys apturēšona.
Amerikys regions (naskaitūt ASV) ir cīši atkareigs nu importa. Taidā veidā kūpejuos izmainis importā var byut lobs pamatā asūšuo pīprasejuma ruodeituojs.
Jaunuokī tierdznīceibys dati paruoda nagativu importa dinamiku goda pyrmajūs pīcūs leidz septeņūs mienešūs, sasamazynojūt par 12% voi 285 000 metriskūs tonnu (4. att.).
Leidz šam Zīmeļamerikā nūtyka leluokais krytums, sasamazynojūt par 23% aba 148 000 tonnu. Vysleluokais krytums beja Meksikā. Meksikys leluokais sodys pelnu pīprasejuma sektors, konteineru stykls, beja vuojs vuoja pīprasejuma piec alkoholiskūs dzierīņu deļ. Kūpejais sodys pelnu pīprasejums Meksikā nateik pīaugs leidz 2025. godam.
Imports nu Dīnvydamerikys ari strauji sasamazynuoja, par 10% pret godu. Vysvaira sasamazynuoja Argentinys imports, par 63% pret godu.
Tok, ar vairuokim jaunim litija projektim, kas itymā godā paradzāti īvīst ryndā, Argentinys importam vajadzātu uzalobuot (5. att.).
Faktiski litija karbonats ir leluokais sodys pelnu pīprasejuma dziniejspāks Dīnvydamerikā. Nasaverūt iz nasenejū nagativū nūskaņu par litija ryupnīceibu kai lātu regionu, videjuo i ilgtermeņa perspektivys ir pozitivys.
Leluokūs pīguoduotuoju eksporta cenys atspīgeļoj izmainis globaluo tierga dinamikā (6. att.). Cenys Kīnā tendeņce ir vysvaira svuorsteitīs.
2023. godā Kīnys videjuo eksporta cena beja 360 ASV dolaru par metriskū tonnu FOB, i 2024. goda suokumā cena beja 301 ASV dolaru par metriskū tonnu FOB, i leidz juņam tei nūkryta leidz 264 ASV dolarim par metriskū tonnu FOB.
Tikom Turcejis eksporta cena 2023. goda suokumā beja 386 ASV dolaru par tonnu FOB, tik 211 ASV dolaru par tonnu FOB leidz 2023. goda decembrim i tik 193 ASV dolaru par tonnu FOB leidz 2024. goda majam.
Nu 2024. goda janvara da maja ASV eksporta cenys beja videji 230 ASV dolaru par metriskū tonnu FAS, kas ir zam goda videjuos cenys 298 ASV dolaru par metriskū tonnu FAS 2023. godā.
Kūpumā sodys pelnu ryupnīceibā pādejā laikā ir paruodeitys puorjaudys pazeimis. Tok, ka var saglobuot tagadejū pīprasejuma pīaugumu Kīnā, potencialais puorpiļdejums var nabyut tik smogs, kai beistās.
Tok lela daļa ituos pīauguma īt nu teirys energejis sektora, kategorejis, kurys absolutu pīprasejuma potencialu ir gryuši precizi prognozēt.
OPIS kimiskuo tiergu izlyukuošonys nūdaļa, Dow Jones & Company, nu ituo goda 9. da 11. oktobram Maltā reikuos 17. kasgadejū Sodys pelnu globalū konfereņci. Kasgadejuos sapuļcis tema ir “Sodys pelnu paradokss”.
Globaluo sodys pelnu konfereņce (vērtīs pa kreisi) apvīnuos pasauļa ekspertus i nūzaris vadeituojus nu vysu tiergu nūzaru, kab dzierdātu ekspertu prognozis par sodys pelnu nūzari i saisteitajom nūzarem, apsprīstu tiergu dinamiku, izaicynuojumus i īspiejis, i izpieteitu maineigūs globalūs tiergu tendeņču ītekmi, tymā skaitā tū, kai Kīnys tiergs ītekmēs pasauļa tiergu.
Glass International skaiteituoji var sajimt 10% atlaidi konfereņču biletim, izmontojūt kodu GLASS10.
Džess ir “Glass International” redaktora vītnīks. Jei studej rodūšū i profesionalū raksteišonu nu 2017. goda i gradu pabeidze 2020. godā, pyrma īsastuot Quartz Business Media, Džess struoduoja par breivpruoteigū rakstnīku dažaidim uzjāmumim i izdavumim.