2023. goda 20. aprelī ASV Vidis aizsardzeibys agentura (EPA) paziņuoja par īrūsynuotuo nūsacejuma izlaisšonu saskaņā ar Toksiskūs vīlu kontrolis lykuma (TSCA) 6. panta a) daļu, kas aizlīdz leluokū daļu metilenhlorida lītuošonys. EPA paziņuoja, ka tuo napamatuotais dihlormetana ryska nūviertiejums ir saisteits ar ryskim, kas saisteiti ar struodnīkim, profesionalim nalītuotuojim (ONU), patārātuojim i tim, kas ir tyvu patārātuoju lītuošonai. Vidis aizsardzeibys agentura ir nūsacejuse metilenhlorida īelpuošonys i uodys īdarbeibys nalabvieleiguos ītekmis iz cylvāka veseleibu rysku, tymā skaitā neirotoksicitati, ītekmi iz aknom i viezi. EPA saceja, ka juo īrūsynuotais ryska puorvaļdeibys nūsacejums “strauji samazynuos” metilenhlorida ražuošonu, puorstruodi i izplateišonu vysim patārātuojim i leluokajai daļai ryupnīciskūs i komercialūs lītuojumu, nu kurūs leluokuo daļa tiks piļneibā realizāta 15 mienešu laikā. EPA atzeimuoja, ka leluokajai daļai dihlormetana izmontuošonys īrūsynuotu tū aizlīgt. Analize ir paruodejuse, ka parosti ir pīejamys alternativys dihlormetanam ar leidzeigom izmoksom i efektivitati. Tikkū īrūsynuotais nūsacejums tiks publicāts Federalajā registrā, suoksīs 60 dīnu komentaru periods.
Saskaņā ar īrūsynuotuo nūsacejuma projektu verseju saskaņā ar TSCA 6. panta b) apakšpunktu EPA ir nūsacejuse, ka metilena hlorids roda napamatuotu veseleibys kaitiejuma risku, naatkareigi nu izmoksu voi cytim nariska faktorim, tymā skaitā napamatuots risks lītuošonys apstuokļūs (COU) tim, kas identificāti kai potenciali ītekmeigi. hloridu riska nūviertiešona. Kab nūvārstu napamatuotu risku, EPA īsaceitu saskaņā ar TSCA 6. panta a) apakšpunktu:
EPA nūruoda, ka vysi TSCA COU dihlormetanam (naskaitūt tuo izmontuošonu patārātuoju kruosuos i kruosu nūjimšonys leidzekļūs, kas dorbojās atseviški saskaņā ar TSCA 6. sadaļu (84 Fed. Reg. 11420, 2019. goda 27. marts)) ir pakļauti itam pīduovuojumam. Saskaņā ar EPA TSCA definej COU kai paradzamus, zynomus voi pamatuoti paradzamus apstuokļus, kurūs kimiskuo vīla teik ražuota, puorstruoduota, izplateita, izmontuota voi likvidāta komercialim mierkim. EPA prosa sabīdreibu komentarus par vysaidim prīšklykuma aspektim.
Saskaņā ar EPA paziņuojumu presei, EPA konsultējuos ar Dorba drūšeibys i veseleibys puorvaļdi (OSHA), izstruodojūt īrūsynuotū nūsacejumu, “i apsvēre asūšuos OSHA praseibys, izstruodojūt īrūsynuotū struodnīku aizsardzeibu.” praseibys, kab likvidātu napamatuotus ryskus. Dorba deviejim byus vīns gods, kab īvāruotu WCPP piec tam, kod EPA izlaiss galeigūs ryska puorvaļdeibys nūsacejumus, i jim byus juouzrauga regulari sovys dorba vītys, kab nūdrūsynuotu, ka struodnīki nateik pakļauti metilenhloridam, kas var radeit napamatuotu risku.
EPA “aicynoj sabīdreibu puorsavērt īrūsynuotū nūsacejumu i snēgt sovus komentarus.” EPA saceja, ka ir “eipaši īinteresāta izklauseit īrūsynuotuos programys eistynuošonai vajadzeigūs organizaceju redzīni par īrūsynuotūs struodnīku aizsardzeibys praseibu īspiejameibu i efektivitati.” EPA, tys tyvuokajuos nedeļuos reikuos atkluotu vebinaru dorba deviejim i struodnīkim, “bet byus nūdereigs sevkuram, kas meklej puorskotu par īrūsynuotajim normativajim pasuokumim, kab apsprīstu īrūsynuotūs planus.” .
Bergesons i Kempbels, PC (B&C®) prognozej EPA īrūsynuotūs metilenhlorida kontrolis pasuokumu vierzīni i golvonuos kontrolis īspiejis. EPA īrūsynuotais nūsacejums atbylst tuo īsacejumim īrūsynuotajā hrizotilu ryska puorvaļdeibys nūsacejuma projektā, tymā skaitā īrūsynuotī regulativī pasuokumi, kab aizlīgtu lītuošonu, golvonuos regulativuos alternativys īrūbežuotai lītuošonai saskaņā ar TSCA 6. sadaļu (g) ​​(pīm., vaļsts drūšeiba i kritiskuo infrastruktura ir) i īrūsynuot tagadejū rūbežu beEL chemi ( profesionaluos īdarbeibys rūbeži. Zamuok apkūpojam vairuokus vaicuojumus, kas regulātuos kūpīnys bīdrim juojam vārā, gatavejūt publiskūs komentarus par īrūsynuotajim nūsacejumu projektim, i atguodynojam vysim par tū, cik svareigi ir jau agri īsasaisteit ar EPA naregulātuos iniciativuos, kab snāgtu informaceju par regulativū darbeibu apstuokļūs. Nūteikumi, tymā skaitā TSCA.
Ņemūt vārā EPA jaunū politikys vierzīni ar “vysu kimiskūs vīlu” pīeju, mes naasam puorsteigti, ka EPA īrūsynuotuo regulativuo darbeiba ir “aizlīgt leluokū daļu dihlormetana ryupnīciskuos i komercialuos lītuošonys.” Tok EPA pīduovoj golvonū normativu alternativu, kab ļautu turpynuot nūteiktys īrūsynuotuos aizlīgtuos izmontuošonys, atkareibā nu WCPP atbiļsteibys. Mes tū pīmiņam, partū ka TSCA 6. panta a) apakšpunktā ir saceits, ka EPA ir juopīmāroj “praseibys, kab likvidātu napamatuotus ryskus, cik vajadzeigs, lai kimiskais vīls voi maisejums vaira naroda taidus ryskus.” Ka WCPP ar ECEL aizsorgoj veseleibu i vidi, kai tū aizstuov EPA, ruodīs, ka aizlīgumi nūteiktim lītuojumim īt uorpus “vajadzeibys pakuopis” nūsacejuma. Pat ja WCPP ir aizsorgojūšs, asūšais patārātuoju lītuošonys aizlīgums vys vēļ ir pamatuots, partū ka patārātuoji var navarēt pīruodeit i dokumentēt atbiļsteibu WCPP aizsardzeibys īrūbežuojumim. Nu ūtrys pusis, ka dorba vīta var pīruodeit i dokumentēt atbiļsteibu WCPP praseibom, tod, vystycamuok, ka itaida lītuošona ari byutu juoatļaun ari iz prīšku.
Kai daļa nu WCPP praseibu, EPA paziņuoja, ka tys praseitu “atbiļsteibu Lobys laboratorejis praksis [GLP] 40 CFR 792. daļai′′. uzraudzeiba atbylst 2021. godā izdūtajam puorbaudis reikuojumam, bet na juo standarta pīkrisšonys reikuojumam Pīmāram, EPA TSCA 5. panta e) pavielis veidnē III.D sadaļā nūruodeits:
Tok TSCA GLP atbiļsteiba nav vajadzeiga itamā jaunajā kimiskuos īdarbeibys rūbežu sadaļā, kur analitiskuos metodis apstyprynoj laboratoreja, kas akreditāta: Amerikys Ryupnīciskuos higienys asociacejis („AIHA”) Ryupnīciskuos higienys laboratorejis akreditacejis programa („IHLAP”). voi cytu leidzeigu programu, kū rakstiski apstyprynuojs EPA.
EPA ir pīprasejuse komentarus par konkretim īrūsynuotuo nūsacejuma aspektim, kū B&C īsaceitu apsvērt potenciali ītekmātuos pusis. Par pīmāru, EPA apsprīž pylnvarys saskaņā ar TSCA 6. panta g) daļu pīškiert īrūbežuotus laiku atvīgluojumus nūteiktim lītuošonys nūsacejumim, par pīmāru, civilajai aviacejai, i EPA apgolvoj, ka īrūsynuotajom praseibom īvāruošona «nūpītni izjauktu... kritiskū infrastrukturu». “Mes atzeimojam, ka itei atsasaceišona īkļaus atbiļsteibu WCPP Leidzeigi, ka WCPP ir aizsorgojūšs i īkuorta var atbiļst WCPP (pīm., hronisks navēža ECEL 2 dalis iz miļjonu (ppm) i īstermiņa īdarbeibys rūbežs (STEL) 16 dalis iz miļjonu), termeņš veseleibys praseiba an exxe e ruodīs, ka byus in ex izmontuot, kod aizsardzeibys īrūbežuojumi nav pīteikami, kab rysynuotu risku i aizlīgums byutiski izjauktu kritiskuos nūzaris (pīm., aizsardzeiba, kosmosa, infrastruktura Ruodīs, ka ir pīeja, kas ir leidzeiga Eiropys Savīneibys Reglamentam par kimiskūs vīlu registraceju, nūviertiešonu, atļuovi i īrūbežuošonu (REACH), kas provenhi the sabit). adekvats vysuos, bet īrūbežuotuos jūmuos Koč ari itei pīeja var byut pīviļceiga vysim, bet, piec myusu dūmom, tei naatbylst EPA 6. panta mandatam.
EPA citej 2022. goda dokumentu ar nūsaukumu “Dihlormetana lītuošonys alternativu izviertiešona” (atsauce 40 īrūsynuotajā nūsacejumā) vysā īrūsynuotajā nūsacejumā. Pamatojūtīs iz itū nūviertiejumu, EPA paziņuoja, ka tei “identificēja produktus, kas satur sastuovdalis ar nūteiktim golapunktu apdraudiejuma skrīninga reitingim, kas ir zamuoki par dihlormetanu, i dažys sastuovdalis ar apdraudiejuma skrīninga reitingim, kas ir augstuoki par dihlormetanu (atsauce 40)”. Ituo komentaru laikā EPA nav īluodejuse itū dokumentu Nūteikumu izstruodis kontrolsarokstā, taipat EPA nav padarejuse tū pīejamu sovā tīšsaistis Veseleibys i vidis pietnīceibys (HERO) datu bazē. Naizpietejūt ituo dokumenta detaļuos, nav īspiejams nūviertēt alternativu pīmāruoteibu kotrai lītuošonai. Kruosys nūjimšonys alternativys var nastruoduot taipat kai škeidynuotuoji, par pīmāru, tī, kū izmontoj jiuteigu elektroniskūs komponentu teireišonai gaisa kuģūs.
Īprīkš pīminējom dokumentacejis tryukumu, partū ka organizacejom, kurys ītekmej īrūsynuotais EPA aizlīgums, byus vajadzeiga itei informaceja, kab nūsaceitu alternativu tehniskū īspiejameibu, nūviertētu pīmāruotu alternativu īspiejamūs ryskus (kas varātu nūvest pi TSCA regulativuos darbeibys nuokūtnē), i sasagatavuotu sabīdryskajai dūmai. . Mes atzeimojam, ka ASV EPA apsprīž taidus “alternativus” vaicuojumus sovā īrūsynuotajā hrizotila nūsacejumā, kas īkļaun ASV EPA nūdūmu aizlīgt hrizotila lītuošonu diafragmuos, kū izmontoj hlora-sārmu ryupnīceibā. EPA atzeist, ka „alternativuos tehnologejis azbestu saturūšom diafragmom hlora-sārmu ražuošonā ir paaugstynuotys perfluoralkila i polifluoralkila vīlu (PFAS) koncentracejis, saleidzynojūt ar PFAS savīnuojumu daudzumu, kas atsarūn azbestu saturūšūs diafragmūs,” i alternativu ryski.
Papyldu īprīkš pīmynātajim ryska puorvaļdeibys vaicuojumim mes skaitam, ka ASV Vidis aizsardzeibys agenturys nūviertiejumā par īspiejamajim ryskim, kas saisteiti ar dihlormetanu, vys vēļ ir īvāruojamys juridiskys tryukumus. Kai apsprīsts myusu 2022. goda 11. novembra pīzeimē, EPA konsekventi atsasauc iz sovu 2018. goda dokumenta izmontuošonu ar nūsaukumu “Sistematiskuos analizis pīlītuošona TSCA riska nūviertiešonai” (“2018. Praseibā izmontoj lobuokūs pīejamūs zynuotniskūs datus i zynuotniskūs pīruodejumus, kai nūruodeits attīceigi TSCA 26. panta h) i i) apakšpunktā. Par pīmāru, EPA sovā īrūsynuotajā nūsacejumā par metilenhloridu nūruoda, ka:
EPA skaita, ka dihlormetana ECEL ir lobuokuo pīejamuo zynuotne saskaņā ar TSCA 26. panta h) apakšpunktu, partū ka tys tyka dabuots nu informacejis, kas īgiuta nu 2020. goda dihlormetana ryska nūviertiejuma, kas beja veiktys ryupeigys sistematiskuos analizis rezultats. puorbaudis, kab nūsaceitu sevkuru attīceigū naloba ītekmi iz veseleibu. [pastreipoj]
Kai jau īprīkš rakstejom, Nacionaluos Zynuotņu, inženerzynuotņu i medicinys akademejis (NASEM) piec EPA lyuguma puorsavērte 2018. goda SR dokumentu i secynuoja:
OPPT pīeja sistematiskajai puorsavieršonai adekvati naatspīgeļoj realitati, [i] OPPT ir juopuordūmoj sova pīeja sistematiskajai puorsavieršonai i juoapsver itymā ziņuojumā ītvartī komentari i īsacejumi.
Skaiteituojim teik atguodynuots, ka TSCA 26. panta h) apakšpunkts pīprosa, lai EPA pījimtu lāmumus saskaņā ar lobuokū pīejamū zynuotni saskaņā ar TSCA 4., 5. i 6. sadaļu, kas īkļaun taidus protokolus i metodis kai sistematiskys puorsavieršonys. Bez tuo, EPA izmontuošona 2018. goda SR dokumentā sovā gola dihlormetana riska nūviertiejumā ari roda šaubys par EPA atbiļsteibu zynuotniskūs pīruodejumu praseibom, kas izsaceitys TSCA 26. panta i) sadaļā, kū EPA klasificej kai “sistematiskuos analizis pīeju voi manneri” pīruodejumim a. ...”
Div EPA īrūsynuotī nūsacejumi saskaņā ar TSCA 6. daļu (a), t.i., hrizotils i metilena hlorids, nūsoka nūsacejumus EPA īrūsynuotajim ryska puorvaļdeibys nūsacejumim atlykušajom 10 golvonajom kimiskajom vīlom, kurys EPA skaita par napamatuotu rysku. Dažys idejis teik izmontuotys gola ryska nūviertiejumā. Nūzarem, kas izmontoj ituos vīlys, vajadzātu sasagatavēt gaidamajam aizlīgumam, WCPP voi laika īrūbežuotam atbreivuojumam, kas prosa WCPP atbiļsteibu. B&C īsaceitu īinteresātajom pusem puorsavērt īrūsynuotū metilenhlorida nūsacejumu, pat ka skaiteituoji nalītoj metilenhloridu, i snēgt atbylstūšus komentarus, atzeistūt, ka īrūsynuotuos metilenhlorida ryska puorvaļdeibys īspiejis, īspiejams, klius par daļu nu cytu nuokūtnis EPA standartu. reguliejums. Kimiskuos vīlys ar gola ryska nūviertiejumu (pīm., 1-brompropans, ūglekļa tetrahlorids, 1,4-dioksans, perhloretilens i trihloretilens).
Atsasaceišona: Sakarā ar ituo atjaunuojuma vyspuorejū raksturu, ite snāgtuo informaceja var naattīcynuotīs iz vysom situacejom, i navajadzātu reikuotīs bez konkretu juridisku konsultaceju, kas baļsteita iz jūs konkretū situaceju.
© Bergesons i Kempbels, PC var Šudiņ = jauns Datums (); var ggg = Šudiņ.dabuotPylnuGodu ();dokuments.raksteit (ggg + ” “); | Juristu paziņuojumi .
Autortīseibys © var Šudiņ = jauns Datums (); var ggg = Šudiņ.dabuotPylnuGodu (); dokuments.raksteit(ggg + ” “); SIA JD Supra .