Čalmersa Tehnologeju universitatis pietnīki ir īrūsynuojuši jaunu i efektivu veidu, kai puorstruoduot metalus nu elektromobiļu baterejom. Itei metode atgiust 100% alumīnija i 98% litija nu izmontuotom EV baterejom. Tys samazynoj vierteigu izejvīlu, par pīmāru, nikeļa, kobalta i mangana, zaudiejumus. Procesam nav vajadzeigys duorgys voi kaiteigys kimiskuos vīlys, partū ka pietnīki izmontuoja skuobi, skuobi, kas atrūnama ari augu vaļsteibā.
Leidz šam nivīns nav variejs atrast pīmāruotus apstuokļus, kab atdaleitu itū litija daudzumu, izmontojūt skuobskuobi i izjimtu vysu alumīniju. Čalmersa Tehnologeju universitatis Kimejis i kimiskuos inženerejis katedrys doktorante Līja Ruketa saceja, ka, tai kai vysuos baterejuos ir alumīnijs, mums vajadzātu byut spiejeigam tū izjimt, nazaudejūt cytus metalus.
Čalmersa Tehnologeju universitatis Akumulatoru puorstruodis laboratorejā Līja Ruketa i pietnīceibys vadeituoja Martina Petranikova paruodeja, kai dorbojās jaunuo metode. Laboratorejā beja lītuotys mašynu baterejis, a dūmu kapucē beja sadrupynuots materials smolki malta malnuo pulvera veidā, kas izškeist dzidrā škidrumā – skuobē. Līja Ruketa izmontoj tū, kas izaver kai vyrtuvis blenderis, kab sajauktu škidrumus i pulverus. Koč i izaver vīnkuorši, it kai jei gatavej kopeju, konkretuo metode ir unikala i naseņ publicāts zynuotnisks izruovīņs. Smolki pīlāgojūt temperaturu, koncentraceju i laiku, pietnīki izstruoduoja jaunu recepti, kurā izmontoj skuobi, videi draudzeigu sastuovdaļu, kas atrūnama ari taiduos augūs kai rabarberi i spinati.
Vajadzeigys alternativys myusu dīnu naorganiskajom kimiskajom vīlom. Pi tam vīns nu leluokajim švuorbom myusu dīnu procesūs ir atlykumu materialu, par pīmāru, alumīnija, nūjimšona. Čalmersa Tehnologeju universitatis Kimejis i kimiskuos inženerejis katedrys asociātuo profesore Martina Petranikova saceja, ka tei ir inovativa pīeja, kas varātu snēgt jaunys alternativys puorstruodis nūzarei i paleidzēt rysynuot problemys, kas attur atteisteibu.
Apstruodis metodis iz škidruma bāzis sauc par hidrometalurgeju. Tradicionalajā hidrometalurgejā vysupyrma teik nūjimti “pīmaisejumi” nu taidu materialu kai alumīnijs i vars, piec tam var izmontuot vierteigūs metalus kai litijs, kobalts, nikeļs i mangans. Koč ari palīk tikai nalels alumīnija i vara daudzums, ir vajadzeigi vairuoki atteireišonys pūsmi, i kotrā procesa pūsmā nūteik nūplyusšona. Jaunajā metodē pietnīki maineja izgrīzumu i vysupyrma atdaleja litiju nu alumīnija. Taidā veidā jī var samazynuot duorgmetalu izšķieļšonu, kas vajadzeiga jaunu batereju izgataveišonai.
Pat procesa ūtruo puse — tymsuo maisejuma filtriešona — atguodynoj kopeja bryuviešonu. Cikom alumīnijs i litijs īīt škidrumā, cyti metalli palīk “karkā”. Nuokušais sūļs itymā procesā ir alumīnija i litija atdaleišona.
"Jo itim metalim ir cīši atškireigys eipašeibys, mes skaitam, ka tūs atdaleit nabyus gryuts.Myusu jaunuo metode atkluoj daudzsūlūšu jaunu ceļu akumulatoru puorstruodei, kuru mums ir vyss stimuls izpieteit tuoļuok," soka Līja Ruketa. “Tai kai metodi var izmontuot ari plašā mārūgā, ceram, ka tei byus nūdereiga ryupnīceibā ari tyvuokūs godūs,” soka Martina Petranikova.
Martinys Petranikovys pietnīceibys grupa jau daudzus godus veic vodūšus pietejumus par metala puorstruodi litija jonu baterejuos. Grupa sasadorboj ar uzjāmumim, kas nūsadorboj ar elektromobiļu akumulatoru puorstruodi, i ir partneris leluokūs R&D projektūs, par pīmāru, Volvo Cars i Northvolt Nybat projektā.
Papyldu informaceja par pietejumu: Žurnalā “Separation and Purification Technology” publicāts zynuotniskais roksts “Piļneigi selektiva litija atgiušona nu litija jonu elektromobiļu baterejom: modeliešona i optimizaceja, izmontojūt skuobskuobi kai atšķaidynuotuoju”. Pietejumu veice Līja Ruketa, Martina Petranikova i Natālija Viečeli nu Čalmersa Tehnologeju universitatis Kimejis i kimiskuos inženerejis katedrys. Pietejumu finansēja Zvīdrejis Energetikys agentura, Zvīdrejis Akumulatoru bāze i Vinnova, eksperimentus veice, izmontojūt lītuotys Volvo Cars elektromobiļu akumulatorus, kurys apstruoduoja Stena Recycling i Akkuser Oy.
Publicejam daudz gostu rokstu nu vysaidu jūmu ekspertu. Tys ir myusu konts par itim eipašajim cylvākim, organizacejom, īstuodem i uzjāmumim.
Ostys byus klusuokys, mozuok pīsuorņuotuojis, izstaroj mozuok syltumneicys efekta gāzu i efektivuokys. Vysim byus lobuok...
Pīsaroksti CleanTechnica kasdīnys e-posta biļetenam. Voi sekoj myusim Google Ziņuos! Kotrā tehnologiskajā puorveiduojumā ir inovacejis vadeituoji...
Naseņ Jefferies Group, vīna nu leluokajom investiceju bankom ASV, aicynuoja runuot ar sovim globalajim klientim, institucionalajim investorim...
Pīsaroksti CleanTechnica kasdīnys e-posta biļetenam. Voi sekoj myusim Google Ziņuos! Paziņojūt par privatuo sektora īguļdejumim Amerikys ražuotuos baterejuos...
Autortīseibys © 2023 Tīra tehnika. Itamā sātyslopā izveiduotais saturs ir tikai izklaidis nūlyukam. Itamā sātyslopā izsaceitī redzīni i komentari navar byut apstyprynuoti i na vysod atspīgeļoj CleanTechnica, tuos eipašnīku, sponsoru, filialu voi meitas uzjāmumu redzīni.