Tai, kroki ir atpakaļ, cytaiž jī nikod naizīs nu stila. Voi tys ir kempingu? ārts? Nostalgeja? Mes naasam puorlīcynuoti. Bet mes Scienceline mīļojam sovus Crocs, voi nu tys ir dzierkstejūši ružovais puors, kū Lyric Akvino volkuoja pyrmajā ryndā iz Harija Staila koncertu, voi zylais puors, kū Delanijs Dryfuss volkuoja iz mūdeigū restoranu Martys vīnsātā. Daži nu myusu favoritim niu sasadorboj ar Crocs kai Bad Bunny, Cars kinys i 7-Eleven.
Ikoniskī klogi ir jau 20 godus, bet pa tū laiku mes nikod nadūmuojom par tū, nu kuo tī ir taiseiti. Tikkū tys vaicuojums īt myusu pruotā, mes navarūt nu tuo atsabreivuot. Tik, apsavērsim tyvuok Crocs kimeju i apdūmuosim, kai mes varim maineit tuo sastuovu, kab samazynuotu uzjāmuma vidis nūspīdumu.
Gryuši atrast taisnu atbiļdi škārsteiklā. Dažūs rokstūs juos sauc par gumiju, cytūs – par putom voi sveķim. Daudzi apgolvoj, ka tī nav plastmasys.
Pamatleiminī Crocs ir izgataveits nu patentāta Croslite materiala. Izrok drupeit dziļuok i atkluosi, ka Croslite puorsvorā ir polietilena vinilacetats (PEVA). Itys materials, kū cytreiz sauc vīnkuorši par EVA, pīdar savīnuojumu klasei, kū sauc par polimerim — lelom molekulom, kas sastuov nu mozuoku, atkuortuotu molekulu, kas ir savīnuotys kūpā. Tuos kimiskais sastuovs īt nu fosilajom degvīlom.
"Aligatori nūteikti ir plastmasys. Par tū nav šaubu," soka Pensilvanejis Vaļsts universitatis materialu zynuotnīks Maikls Hikners, kurs specializejās polimerūs.
Jis paskaidruoja, ka plastmasa ir plota kategoreja, tok tei parosti atsatīc iz sevkuru cylvāka radeitu polimeru. Mes bīži viņ tū dūmojam kai par gludu, elasteigu materialu, kū izmontoj, kab izgataveitu izjimšonys traukus i vīnreizejuos iudiņa pudelis. Bet stiropora ir ari plastmasa. Tys pats īt par neilonu i poliesteri jūs apgierbā.
Tok nav napareizi Crocs raksturuot kai putys, sveķus voi gumiju – pamatā vysu augšuok pīmynātū. Ituos kategorejis ir plašys i naprecizys, kotra nu tūs nūsadorboj ar dažaidim Crocs kimiskuos izceļsmis i fizikalūs eipašeibu aspektim.
Crocs nav vīneigais kurpju zeimyns, kas pasaļaun iz PEVA par sovom ārtajom zolem. Leidz PEVA pasaruodeišonai 70. godu beiguos i 80. godu suokumā, piec Hiknera dūmom, kurpju zolis beja gryutys i naatlaideigys. „Jim gondreiž nav bufera,” jis saceja. “Tys beja cīši gryuts.” Bet jis soka, ka jaunais vīglais polimers ir pīteikūši elasteigs, kab byutu hits apavu nūzarē. Godu desmitim vāluok Crocs jaunynuojums beja izgataveit vysys kurpis nu ituo materiala.
“Es dūmoju, ka Crocs eipašuo burveiba ir meistareiba,” soka Hikners. Dīvamžāļ Crocs daudz naatkluoj par tū, kai teik taiseiti Crocs, tok uzjāmuma patentu dokumenti i video līcynoj, ka jī izmontoj kūpeigu metodi, kū sauc par špricveideišonu, procesu, kas ir atbiļdeigs gon par plastmasys sudobra traukim, gon Lego ceglim. Taipat kai korsta līmis pistole, ari špricveiduošonys mašyna īsyuc cītu plastmasu, izkausēs i izspīž cauri caurulei ūtrā golā. Izkausātuo plastmasa īīt veidnē, kur tei atdzyst i ījam jaunu formu.
Poša korstuo līme ari parosti teik taiseita nu PVA. Bet atškireibā nu korstuos līmis, Croslite polimers byus pīsuotynuots ar gazi, veidojūt putu strukturu. Rezultats ir elpojūša, vasala, iudiņsnecaurlaideiga kurpe, kas gon atbolsta, gon polsterej kuojis zoli.
Process dreiži nadaudz maineisīs, kab plastmasys kurpis byutu videi draudzeiguokys. Sovā jaunuokajā ilgtspiejis ziņuojumā Crocs paziņuoja, ka vīns jūs klasiskūs aizbārumu puors atmosferā izstaroj 2,56 kg CO2. Uzjāmums pārn paziņuoja, ka planavoj tū skaitu samazynuot iz pusi leidz 2030. godam, daleji izmontojūt plastmasu, kas taiseita nu atjaunojamūs resursu, na fosilajom degvīlom.
Jaunais bio-bazis materials, kū sauc par Ecolibrium, pyrmū reizi izstruoduoja Dow Chemical i tys tiks izgataveits nu “augu olūtim, par pīmāru, ryuptallnaftys (CTO), na fosilajim olūtim,” e-postā saceja Dow puorstuovs. Tall oil, kūka myzu ražuošonys procesa blokusprodukts, kū izmontoj papeira izgataveišonai, sovu nūsaukumu daboj nu zvīdru vuorda prīde. Uzjāmums izviertej ari cytus augu variantus, saceja jūs puorstuovs.
“Sevkurs biobazis variants, kū apsver Dow, ir juoatgiust kai atkrytumu produkts voi kai ražuošonys procesa blokusprodukts,” jī raksteja.
Crocs atsasaceja nūskaidruot, voi jī ir suokuši lītuot Ecolibrium sovuos kurpēs. Mes ari vaicuojom Crocs, kaids jūs plastmasys procents tiks nu atjaunojamūs olūtu leidz desmitgadis beigom, suokumā dūmojūt, ka jī plānoj pylnu puoreju. Prīšksādātuojs atbiļdēja i izskaidruoja: “Kai daļa nu myusu mierķa sasnēgt teiruos nullis emisejis leidz 2030. godam, mes ceņšamīs leidz 2030. godam samazynuot puora produktu emisejis par 50%.”
Ka Crocs itūšaļt naplānoj piļneibā puorīt iz bioplastmasu, tys var byut saisteits ar īrūbežuotom cenom i pīejameibu. Niu vysaidys bioplastmasys ražuošona ir duorguoka i mozuok efektiva kai parostuos plastmasys. Tī ir jauni i konkurej ar “cīši, cīši īdybynuotim” tradicionalajim procesim, soka MIT kimiskais inženers Jans-Georgs Rozenbums. Bet, ka bioplastmasys nūzare turpynuos augt, Rosenboom sagaida, ka cenys kryss i pīejameiba pīaugs, deļtuo ka pīaugs ražuošonys mārūgs, jaunys tehnologejis voi nūsacejumi.
Crocs planavoj izmontuot ari cytys tehnologejis, kab samazynuotu ūglekļa emisejis, par pīmāru, puoreju iz atjaunojamū energeju, tok saskaņā ar jūs 2021. goda ziņuojumu itei puoreja nanūtiks leidz ituo godu symta ūtrajai pusei. Leidz tam leluokuo daļa samazynuojuma byus nu dažu plastmasys iz fosilajom degvīlom bazis kompensiešonys ar atjaunojamom alternativom.
Tok ir vīna acimradzama problema, kū itei bioplastmasa navar atrysynuot: kur kurpis īt piec nūnosuošonys. Aligatori ir zynomi kai ilgdzeivuotuoji. Nu vīnys pusis, tys ir taišni pretejais straujuos mūdis problemom, nu kurom cīš nūzare. Bet nu ūtrys pusis, kurpis teik atkrytumu dūbēs, i biologiski nūjaukšona na vysod nūzeimoj biologiskū nūjaukšonu.
„Zyni, Crocs ir naiznycynojami, kas roda ilgtspiejis vaicuojumus,” saceja Hikners. Jis īrūsynoj, ka Klusuo okeana atkrytumu vītā var byut vaira kai daži krokodili.
Hikners skaidruoja, ka, koč ari leluokū daļu PEVA var puorstruoduot kimiski, tū navar izdareit kūpā ar cytu saimnīceibys puorstruodi. Krokim varbyut byus juoizveidoj sova puorstruodis straume, puorstruodojūt vacuos kurpis, kab izgataveitu jaunys.
„Ka Crocs gribātu izmaineit, jim byutu puorstruodis programa,” saceja Kimberlija Gutrija, kura vuica merčendaizinga i mūdis ilgtspieju Virdžinejis Sadraudzeibys universitatē.
Crocs ir sasadorbuojs ar tīšsaistis taupeibys mozumtierguotuoju thredUP, kab atrostu jaunu sātu paguojušuos sezonys klogim. Crocs veicynoj itū partnereibu kai daļu nu sovys apsajimšonys samazynuot kurpju daudzumu, kas teik atkrytumu dūbēs. Kod syuti lītuotys drēbis i apavus iz sūļu škārsteikla veikalu, vari pīsateikt Crocs Shopping Points.
ThredUP naatbiļdēja iz lyugumu izzynuot, cik puoru tyka iz taupeibys veikalim voi tyka puordūti jaunim skapim. Tūmār daži atdūd sovys vacuos kurpis. Meklejūt thredUP atrūnams vysaidys Crocs kurpis vysaiduos kruosuos i izmārūs.
Crocs ari apgolvoj, ka jī pādejūs pīcu godu laikā, izmontojūt sovu zīduojumu programu, ir izgluobuši vaira nakai 250 000 kurpju puoru nu atkrytumu dūbis. Tok itys skaits ir īmeslis, deļkuo uzjāmums zīdoj napuordūtus kurpju puorus, navys izmet, i programa gon nūdrūšynoj kurpis tim, kam tuos ir vajadzeigys. Tok, nasaverūt iz Crocs apsajimšonu ilgtspiejai, uzjāmums turpynoj mudynuot sovus Crocs Club bīdrus atsagrīzt piec jaunuokajim iztureigajim plastmasys aizbārumim.
Nu kū tys myusim atstuoj? Gryuši pasaceit. Mes jiutamīs drupeit lobuok, ka izlaižam sovu izpuordūtū, tymsā speidūšū sadarbeibu ar Bad Bunny, bet na ilgi.
Alisona Paršala ir zynuotnis žurnaliste ar eipašu aizaraušonu ar multimedeju stuostu stuosteišonu. Jei roksta ari žurnalam "Quanta", "Zynuotniskuo amerikaņa" i "Inverse".
Delanijs Draifuss itūšaļt ir “Scienceline” golvonais redaktors i “Inside Climate News” pietnīks.
Mīļoj sovus krokodilus, bet daži ir par duorgim, kab atsaļautu. Lyudzu, atsyutit maņ sovu jaunuokū puori, izmārs 5. Es sovu pādejū puori valku jau daudzus godus. Ryupejīs par vidi i dzeivoj labi.
Es tikai ceru, ka jī ir tikpat lobi, kai niu, partū ka jūs meikstums ruodīs vīneigais, kū es varu valkāt iz dorbu deļ sovys artrita i sevkuru cytu vaicuojumu, kas nūteik ar munom kuojom. Es asu daudz raudzejs par kuoju suopim itt.. Ortotiskuos zolis... nastruodoj bet tys ir es navaru valkāt kurpis voi es naasu atrads nikuo maņ pīmāruota i kotru reizi, kod es staigoju, jī pīspīž iz munys kuojis bumbu, i es teik elektriski īsadur voi koč kas tam leidzeigs. sajiuta, ka tī ir koč kas, kam navajadzātu byut...es tikai grybu, lai jī byutu tikpat meiksti kai puorejī, lai es varātu turpynuot struoduot
Piec ituo izskaiteišonys, dūmuoju, ka Crocs izpūsteis jūs produktu. Tuos ir lobuokuos kurpis tiergā itūšaļt komforta i atbolsta ziņā. Deļkam apkrūpļuot panuokumus i izpūsteit lobu lītu. Es itūšaļt uzatraucu par krokim, cik zynu, ka vairs navarēšu nūpierkt.
Es beju Oregonys pludmalē viļcūt divejus aļģu aligatorus. Skaidrys, ka jī ilgi beja iudinī, kai beja apkluoti ar jiurys dzeiveibu i nimoz nasalauze. Agruok varieju nūsalaist krostā i atrast jiurys styklu, bet niu varu atrast tikai plastmasu – lelys i mozys fragmentys. Tei ir lela problema.
Maņ vajag zynuot, kas ir leluokais itūs kurpju ražuotuojs, mes taisom kurpju dekoracejis, puordūdam vaira kai 1000 puoru mienesī, myusim niu tryukst
Gryuši pasaceit, voi kaids nu itūs komentaru ir lykumeigs voi tikai troļļuošonys boti. Maņ ilgtspieja Crocs ir kai miļjarderu grupa, kas paraksta Dūšonys sūlejumu i atdūd pusi nu sovys boguoteibys. Nivīns nu jim itymā nav aktivi īsasaistejs, bet par sovim paziņuojumim ir sajāmuši lelu publicitati. Crocs Inc. ziņuoja par rekordu goda īnuokumim 3,6 miļjardu dolaru apmārā, kas ir par 54% vaira nakai 2021. godā, ka jī ir patīsi īinteresāti, lai uzjāmumi uzajimtu atbiļdeibu par jūs kurpju eistū vierteibu, nauda jau ir tī ilgtspiejeigim investicejom. Kod jaunuokuo paaudze apjam itūs apavus i ilgtspieju, Crocs varātu kliut par MBA legendu, ka jī pīvierss viereibu maineigajom patārātuoju tendeņcem. Bet tūs lelūs lācīņu izdareit var byut cīši gryuts, partū ka īguļdejumi duorgūs iztureibys pasuokumūs ir diametrali pretrunā ar atdevi akceju turātuojim/investorim īstermeņā.
Ņujorkys universitatis Artura L. Kartera žurnalistikys instituta Zynuotnis, veseleibys i vidis ziņuošonys programys projekts. Gareta Gārdnera tema.