Pyrms slimeibys iznycynuoja ap 3 miļjardim voi vairuok slimeibu, itys kūks paleidzēja izceļt industrializātu Ameriku. Kab atjaunuotu jūs zaudātū gūdeigumu, varbyut vajadzēs apjimt i lobuot dobu.
Nazkod 1989. godā Herberts Darlings sajēme zvanu: mednīks jam pastuosteja, ka Darlinga eipašumā Zorys īlejā Ņujorkys rītumūs ir satics garu amerikaņu kaštanu kūku. Darlings zynuoja, ka kaštani nazkod beja vīns nu svareiguokajim kūkim apleicīnē. Jis ari zynōja, ka nōvejūša sieņs gondreiž iznycynōja sugu vairōk kai pusūtru godu symtu. Kod jis izdzierdēja mednīka ziņuojumu par dzeivu kaštanu īraudzeišonu, kaštanu stumbrys beja divejis kuojis gars i sasnēdze pīcu stuovu āku, jis par tū apšaubeja. — Es naasu drūss, voi es tycu, ka jys zyna, kas tys ir, — Darlings saceja.
Kod Darlings atroda kūku, tys beja kai pasavērt iz mitisku figuru. Jis saceja: “Tys beja tik taisneigi i perfekti iztaiseit paraugu-tys beja cīši labi.” Bet Darlings ari redzēja, ka kūks mierst. Nu 20. gs. Tei ir pyrmuo cylvāku izraiseituo slimeiba, kas myusu dīnu viesturē golvonūkuort iznycynoj kūkus. Darlings dūmuoja, ka jis navar gluobt tū kūku, jis vysmoz gluobs juo sāklys. Ir tikai vīna problema: kūks nikuo nadora, partū ka tyvumā nav cytu kaštanu kūku, kas tū varātu apputekšņuot.
Darlings ir inženers, kurs izmontoj inženera metodis, kab atrysynuotu problemys. Nuokušajā junī, kod iz zaļuo kūka lūga beja izkaiseiti gaiši dzaltoni puči, Dārlings pīpiļdeja šautu municeju ar šautu pulveri, kas beja pajimts nu cyta īsavuiceituo kaštanu veirīšu puču, i brauce iz zīmelim. Tys aizguoja pusūtru stuņdi. Jis nūšaun kūku nu nūmuotuo helikoptera. (Jis voda veiksmeigu byuvnīceibys uzjāmumu, kas var atsaļaut ekstravaganci.) Itys pyulis naizadeve. Nuokušajā godā Darlings otkon raudzeja. Itūreiz jis ar dālu izvylka sastatņus iz kaštanim kolna viersyunē i vairuok nakai diveju nedeļu laikā izcēle 80 pādys augstu platformu. Muna meiluo kuope iz balkonu i nūskruope pučis ar tārpim leidzeigajim pučem iz cytys kaštanu kūka.
Tymā rudinī Darlinga kūka zori radeja ar zaļim ērškim apkluoti pūri. Itī ērški beja tik bīzi i osi, ka varēja jaukt ar kaktusim. Raža nav augsta, ir ap 100 rīkstu, bet Darlings ir īstatejs dažus i pīspīds cereibu. Jis ar draugu sasazynuoja ari ar Čārlzu Meinardu i Viljamu Povelu, divejim kūku genetikim Ņujorkys Vaļsts universitatis Vidis zynuotņu i mežsaimnīceibys školā Sirakuzuos (Čaks i Bils nūmyra). Jī naseņ tī suoce mozbudžeta kaštanu pietnīceibys projektu. Darlings jim īdeve dažus kaštanus un pavaicuoja zynuotnīkim, voi jī var izmontuot, lai tūs atvest atpakaļ. Darlings saceja: “Tys ruodīs lela līta.” „Vysa ASV austrumu daļa.” Tūmār pēc dažim godim nūmyra jō poša kūks.
Nu tuo laika, kod eiropīši suoce apsamest Zīmeļamerikā, stuosts par kontinenta mežim lelā mārā ir bejs zaudiejums. Tok Darlinga prīšklykumu niu daudzi skaita par vīnu nu daudzsūlūšuokajom īspiejom suokt puorskateit stuostu – ituo goda suokumā Templetonys Pasauļa labdareibys fonds lyka Meinarda i Poveļa Projekts pīškeire leluokū daļu sovys viesturis, i itei pyule spieja izmontuot moza mārūga operaceju, kas izmoksuoja vaira kai 3 miļjonus dolaru. Tei beja leluokuo vīneiguo duovona, kaida vyspuor ir zīduota universitatei. Genetiku pietejumi līk vidis aizsardzeibys specialistim sasaskart ar perspektivu jaunā i cytu reizi naārtā veidā, ka dobys pasauļa remonts na vysod nūzeimoj atsagrīzšonu naskortā Ēdenis duorzā. Dreižuok tys var nūzeimuot myusu uzajāmušuos lūmys apjimšonu: vysa, tymā skaitā ari dobys, inženera.
Kaštanu lopys ir garys i zūbeigys, i izaver kai diveji mozi zaļi zāģa asmini, kas savīnuoti mugorā pret mugoru ar lopys centralū dzeislu. Vīnā golā divejis lopys ir savīnuotys ar stumbru. Ūtrā golā tī veidoj osu gali, kas bīži teik nūlīkts iz pusi. Itei nagaideituo forma škārsoj klusuos zaļuos i smiļkšu kūpys mežā, i natycamais puorguojieju īdūmuojums izraiseja cylvāku uzmaneibu, atguodynojūt par jūs ceļuojumu pa mežu, kurā nazkod beja daudz spieceigu kūku.
Tikai piec literaturys i atmiņu mes varim piļneibā saprast itūs kūkus. Amerikys Kaštanu leidzstruodnīku fonda izpylddirektore Lusilla Grifina nazkod raksteja, ka tī redzēsit tik boguotus kaštanus, ka pavasarī iz kūka krēmeigi, lineari puči “kai Putojūšī viļni ritinēja pa kolna slīksni”, nūvadūt pi dzeda atmiņom. Rudinī kūks otkon spruogs, itūreiz ar dyureigim pūdim, kas apkluoj soldonumu. „Kod kaštani beja nūbrīduši, es zīmā sakruoju pusbušeli,” raksteja dzeiveigs Toro „Valdenā”. “Tymā sezonā beja cīši aizraujūši klaiņuot pa bezgaleigū kaštanu mežu Linkolnā tymā laikā.”
Kaštani ir cīši uztycami. Atškireibā nu dūbem, kas tikai dažu godu laikā izlaiž ūzulus, kaštanu kūki kotru rudini ražoj lelu skaitu rīkstu kulturu. Kaštani ari ir vīgli sagremojami: var nūmyzuot i ēst jēleigu. (Raugi izmontuot tanīnim boguotys ūzulus-voi nadori.) Vysi ād kaštanus: ciervs, zvārs, luocs, putyns, cylvāks. Zemnīki atlaiž sovys cyukys un mežā pīaug taukus. Zīmyssvātku laikā nu kolnu iz piļsātu ritinēja pylni viļcīni ar kaštanim. Jā, jōs teišam tyka sadadzynōtas guņsgrākā. „Runoj, ka dažūs apgobolūs zemnīki nu kaštanu puordūšonys daboj vairuok īnuokumu nakai vysi cyti lauksaimnīceibys produkti,” saceja školys pyrmais dekans Viljams L. Brejs, kurā vāluok struoduoja Meinards i Povels. Raksteits 1915. godā.Tys ir tautys kūks, kura leluokuo daļa aug mežā.
Tys ari nūdrūšynoj vaira kai tikai puortyku. Kaštanu kūki var pasaceļt leidz 120 pādom, i pyrmuos 50 pādys natraucej zori voi mezgli. Tys ir kūkgrīzēju sapyns. Koč ari nav ni skaistuokais, ni stypruokais kūks, tys aug cīši dreiži, seviški, kod piec nūgrīzšonys otkon izdeigst i nasapyust. Tai kai dzeļžaceļa saišu i telefona stabu iztureiba puorspēja estetiku, kaštans paleidzēja izceļt industrializātu Ameriku. Tyukstūšom nu kaštanu taiseitom klētim, sātom un bazneicom vēļ stōv; autors 1915. godā apriekinuoja, ka tei ir vysvaira izcierstuo kūku suga ASV.
Leluokajā daļā austrumu-kūki ir nu Misisipi leidz Meinai, i nu Atlantejis okeana pīkrastis leidz Misisipi upei-kaštani ari ir vīns nu tim. Bet Apalačūs tys beja lels kūks. Iz itim kolnim dzeivoj miļjardi kaštanu.
Ir pīmāruots, ka Fusarium wilt pyrmū reizi pasaruodeja Ņujorkā, kas ir vuorti daudzim amerikanim. 1904. godā Bronksys zooduorzā iz apdraudāta kaštanu kūka myzys tyka atkluota sovdabeiga infekceja. Pietnīki dreiži nūsaceja, ka sieņs, kas izraiseja baktereju pūsmu (vāluok sauktu par Cryphonectria parasitica), īsaroda iz importātim japaņu kūkim jau 1876. godā.
Dreiži viņ cylvāki vairuokūs štatūs ziņuoja par mierstūšim kūkim. 1906. godā Ņujorkys Botanikys duorza mikologs Viljams A. Murils publicēja pyrmū zynuotniskū rokstu par slimeibu. Mūriels nūruodeja, ka itei sieņs iz kaštanu myzys izraisa dzaltbryunu pūsmu infekceju, kas gols golā padora tū teiru ap stumbru. Kod bareibys vīlys i iudiņs vaira navar plyust iz augšu i leju myzys traukūs zam myzys, vyss viers nuovis gradzyna nūmiers.
Daži cylvāki navar īsadūmuot-voi nagryb, lai cyti īsadūmoj-kūku, kas pazyud nu meža. 1911. godā bārnuduorzu uzjāmums Sober Paragon Chestnut Farm Pensilvanejā skaiteja, ka slimeiba ir „vaira kai tikai bailis”. Bezatbiļdeigu žurnalistu ilgtermeņa pastuoviešona. Saimnīceiba tyka slāgta 1913. godā, pyrms diveju godu Pensilvanejā tyka sasaukta kaštanu slimeibu komiteja, kas tyka pylnvaruota izlītuot 275 000 ASV dolaru (tymā laikā miļzeiga naudys summa), i paziņuoja par pylnvaru paketi, kab veiktu pasuokumus, kab apkaruotu itū suopi, tymā skaitā tīseibys iznycynuot privatūs kūkus. Patologi īsaceitu nūjimt vysus kaštanu kūkus dažu jiudžu attuolumā nu golvonuos infekcejis prīškys, kab radeitu guņsgrāka nūviersšonys efektu. Bet izaruoda, ka itei sieņs var lēkt iz nainficātim kūkim, a juos sporys inficej viejs, putyni, kukaiņi i cylvāki. Plans tyka atsasaceits.
Da 1940. goda gondreiž nivīns lels kaštans nabeja inficāts. Myusu dīnuos miļjardu dolaru vierteiba ir izslauceita. Tai kai fuzarija vīlu navar izdzeivuot augsnē, kaštanu saknis turpynoj īsadzierst, i vaira nakai 400 miļjoni nu tūs vys vēļ palīk mežā. Tok Fusarium wilt atroda rezervuaru dūbē, kur tys dzeivuoja, nanūdrūsynojūt īvāruojamus pūstejumus sovam saiminīkam. Nu tuo tys dreiži izaplota iz jaunim kaštanu ūglim i nūsyt tūs atpakaļ iz zemis, parosti seņ pyrma zīdiešonys pūsma.
Kūkrūpnīceiba ir atroduse alternativys: dūbe, prīde, valna rīksts, i pelni. Īsauļošona, vēļ vīna leluo nūzare, kas pasaļaun iz kaštanu kūkim, ir puorsacāluse iz sintetiskajim sauļošonuos leidzeklim. Daudzim nabadzeigim zemnīkim nav kuo puormaineit: nivīns cyts dzymtais kūks nanūdrūšynoj zemnīkus i jūs dzeivinīkus ar bezmoksys, uztycamom i boguoteigim kalorejom i proteinim. Var saceit, ka kaštanu pūsms izbeidz kūpejū Apalaču pošpīteikamuos lauksaimnīceibys praksi, pīspīžūt apleicīnis cylvākim byut acimradzamai izvēlei: īt ūgļu raktuvēs voi puorsaceļt. Viesturnīks Donalds Deiviss 2005. godā raksteja: „Sakarā ar kaštanu nuovi vyss pasauļs ir myrušs, likvidejūt izdzeivuošonys paražys, kas pastuov Apalaču kolnūs jau vaira kai četrus godu symtus.”
Povels izauga tuoli nu Apalaču i kaštanu. Tāvs dīnēja Gaisa spākūs i puorsacēle iz sovu saimi: Indianu, Floridu, Vuoceju i Merilendys austrumu pīkrasti. Koč ari jis sovu karjeru pavadeja Ņujorkā, juo runuos saglobuoja Vydsrītumu atklōteibu i smolkū, tok radzamū Dīnvydu aizsprīdumu. Juo vīnkuoršuos manīris i vīnkuoršais drēbu stils vīns ūtru papyldynoj, pīduovojūt džinsus ar it kai bezgaleigu pleidu kraklu rotaceju. Juo meiluokais storpvuords ir “wow”.
Povels planavoj palikt par veterinaru, cikom genetikys profesors jam sūleis cereibu iz jaunu, zaļuoku lauksaimnīceibu, kurys pamatā ir genetiski modificāti augi, kas var ražuot sovys kukaiņu i slimeibu nūviersšonys spiejis. “Es dūmuoju, vot, nav labi taiseit augus, kas var sevi aizsorguot nu kaiteklim, i iz tim navajag izsmidzinuot nikaidu pesticidu?” — saceja Povels. “Prūtams, puorejais pasauļs naīt leidza tai pošai idejai.”
Kod Povels 1983. godā īsaroda Jūtys Vaļsts universitatis aspiranturā, jis naībylda. Tok jis gadejuos pīsavīnuot biologa laboratorejai, i jis struoduoja pi virusa, kas var nūvuojinuot pūsmu sieņs. Jūs mieginuojumi izmontuot itū virusu naguoja eipaši labi: tys naizaplateja nu kūka iz kūku pats, deļtam tys beja juopīlāgoj desmitim atsevišku sieņu veidu. Nasaverūt iz tū, Povelu aizaruove ar stuostu par lelu kūku nūkryšonu i snēdze zynuotnisku rysynuojumu cylvāka izraiseitu tragiskūs klaidu rasšonuos. Jis saceja: “Sakarā ar myusu preču švakū puorvaļdeišonu, kas puorsavītoj pa pasauli, mes najauši īvedem patogenus.” "Es dūmuoju: Vui, tys ir interesanti. Ir īspieja tū atnest atpakaļ."
Povels nabeja pyrmais mieginuojums likvidēt zaudiejumus. Piec tam, kod beja skaidrs, ka amerikaņu kaštanim ir lamts naizadūt, USDA raudzeja īstateit kīnīšu kaštanu kūkus, rodu bruoli, kas ir iztureiguoks pret vīluošonūs, kab saprostu, voi itei suga var aizstuot amerikaņu kaštanus. Tok kaštani vysvaira aug iz uoru, i ir vaira leidzeigi augļu kūkim nakai augļu kūkim. Jūs mežā pundurēja dūbis i cyti Amerikys miļži. Jūs augšona ir aizslāgta, voi ari jī vīnkuorši nūmierst. Zynuotnīki raudzeja ari kūpā audzeit kaštanus nu ASV i Kīnys, cerūt radeit kūku ar obeju pozitivom eipašeibom. Vaļdeibys ceņtīni naizadeve i tyka atmasti.
Povels beidzūt struoduoja Ņujorkys Vaļsts universitatis Vidis zynuotņu i mežkūpeibys školā, kur satyka genetiku Čaku Meinardu, kurs laboratorejā īstateja kūkus. Tikai pyrma dažu godu zynuotnīki izveiduoja pyrmūs genetiski modificātūs augu audus, pīvīnojūt genu, kas nūdrūsynoj antibiotiku rezistenci pret tabaku tehniskom pīruodejumim, na komercialai lītuošonai. Meinards (Meinards) suoce īsasaisteit jaunuos tehnologejuos, vīnlaiceigi meklejūt ar tom saisteitu nūdereigu tehnologeju. Tūlaik Darlingam beja dažys sāklys i izaicynuojums: amerikaņu kaštanu remonts.
Tyukstūšom godu tradicionalajā augu audziešonys praksē zemnīki (i jaunuokī zynuotnīki) ir krystuojuši škirnis ar vālamajom pazeimem. Tod geni teik dabiski sajaukti kūpā, i cylvāki izavielej daudzsūlūšus maisejumus augstuokai kvalitatei-leluokim, gorduokim auglim voi slimeibu iztureibai. Parosti, kab ražuotu produktu, ir vajadzeigys vairuokys paaudzis. Itys process ir lāns i drupeit mulsynojūšs. Darlings breinojās, voi itei metode radeis kūku tikpat lobu kai juo mežūneiga doba. Jis maņ saceja: “Es dūmoju, ka mes varim izdareit lobuok.”
Genetiskuo inženereja nūzeimoj leluoku kontroli: pat ka konkrets gens ir nu nasaisteitys sugys, tū var atlaseit nūteiktam mierkim i īlikt cyta organisma genomā. (Organismi ar dažaidu sugu genim ir „genetiski modificāti”. Pādejā laikā zynuotnīki ir izstruoduojuši metodis, kab tīši redigātu mierķorganismu genomu.) Itei tehnologeja sūlej napīradzātu precizitati i uotrumu. Povels skaita, ka tys ruodīs cīši pīmāruots Amerikys kaštanim, kurus jis sauc par “gondreiž perfektim kūkim”-styprim, garim, i boguotim ar puortykys olūtim, kam vajadzeiga tikai cīši specifiska korekceja: iztureiba pret baktereju pūsmu.
Cīnejamais pīkreitu. Jis saceja: “Myusim biznesā juobyut inženerim.” “Nu byuvnīceibys da byuvnīceibai tei ir tikai sova veida automatizaceja.”
Povels i Meinards apriekinoj, ka var byut vajadzeigi desmit godi, kab atrostu genus, kas pīškir rezistenci, izstruoduotu tehnologejis, kab tūs pīvīnuotu kaštanu genomam i piec tam audzātu. — Mes tikai uzminim, — saceja Povels. "Nivīnam nav nikaidu genu, kas dūd sieņu rezistenci. Mes eistyn suocem nu tukšys telpys."
Darlings meklēja atbolstu nu Amerikys Kaštanu fonda, bezpeļnis organizacejis, kas dybynuota 20. gs. 80. godu suokumā. Tuos vadeituojs jam saceja, ka jis pamatā ir pazaudāts. Jī ir apsajiemuši hibridizacejai i palīk modri pret genu inženereju, kas ir izraisejuse vidis aizsardzeibys specialistu pretesteibu. Deļtam Darlings izveiduoja sovu bezpeļnis organizaceju, kab finansātu genu inženerejis dorbus. Povels saceja, ka organizaceja pīraksteja pyrmū čeku Meinardam i Povelam par 30 000 dolaru. (1990. godā nacionaluo organizaceja reformēja i pījēme Darlinga secesionistu grupu kai sovu pyrmū vaļsts nūzari, tok daži dalinīki vys vēļ beja skeptiski voi piļneibā naideigi pret genu inženereju.)
Meinards i Povels ir dorbā. Gondreiž izreiz jūs apriekinuotais grafiks izaruodeja narealists. Pyrmais škierslis ir izdūmuot, kai laboratorejā audzeit kaštanus. Meinards raudzeja sajaukt kaštanu lopys i augšonys hormonu opolā seklā plastmasys Petri traukā, metodi, kū izmontoj topoļu audziešonai. Izaruoda, ka tys ir nareali. Jauni kūki naizaveiduos saknis i dzynumi nu specializātom šyunom. Meinards saceja: “Es asu pasauļa līders kaštanu kūku nūkaviešonā.” Džordžijis universitatis pietnīks Skots Merkls (Skots Merkls) beidzūt vuiceja Meinardam, kai atteisteibys pūsmā īt nu apputekšņuošonys iz nuokamū Augu kaštanu embrijūs.
Pareizuo gena atrasšona – Poveļa dorbs – ari izaruodeja izaicynuojums. Jis pavadeja vairuokus godus, pietejūt antibakterialū savīnuojumu, kura pamatā ir vardivu geni, tok atsasaceja nu savīnuojuma, deļtam ka uzatrauce, ka sabīdreiba varātu napījimt kūkus ar vardivem. Jis ari meklēja genu pret baktereju pūsmu kaštanūs, tok atkluoja, ka kūka aizsardzeibā ir īsaisteiti daudzi geni (jī identificēja vysmoz sešus). Tod 1997. godā nu zynuotniskuos tikšonuos atsagrīze kolega i uzskaiteja tezisu i prezentaceju. Povels atzeimuoja nūsaukumu ar nūsaukumu «Oksalatu oksidazis ekspreseja transgenūs augūs nūdrūsynoj rezistenci pret oksalatim i oksalatu ražojūšom sienim». Nu sovu virusu pietejumu Povels zynuoja, ka vīlu sieņs izstaroj skuobi, kab iznycynuotu kaštanu myzu i padareitu tū vīglai sagremojamu. Povels saprota, ka, ka kaštans var ražuot sovu oksalatu oksidazi (eipašu proteinu, kas var sadaleit oksalatu), tod tys varātu sevi aizstuovēt. Jis saceja: “Tys beja muns Eureka breids.”
Izaruoda, ka daudzim augim ir gens, kas ļaun jim ražuot oksalatu oksidazi. Nu pietnīka, kurs snēdze runu, Povels dabuoja kvīšu variantu. Absolvente Linda Polina Makgigana uzlobuoja “genu īrūča” tehnologeju, kab palaistu genus kaštanu embrijūs, cerūt, ka tū var īlikt embriju DNS. Gens iz laiku palyka embrijā, tok piec tam pazuda. Pietnīku komanda atsasaceja nu ituos metodis i puorsacēle iz baktereju, kas seņ izstruoduoja metodi cytu organismu DNS sagrīzšonai i tūs genu īvītuošonai. Dobā mikroorganismi pīvīnoj genus, kas pīspīž saiminīkam radeit baktereju bareibu. Genetiki ībruka itamā bakterejā, kab tei varātu īlikt sevkuru genu, kū zynuotnīks gryb. Makgigans īgiva spieju kaštanu embrijim tycami pīvīnuot kvīšu genus i markera proteinus. Kod proteinu apstaroj zam mikroskopa, proteins izstaroj zaļu gaismu, kas nūruoda iz veiksmeigu īvītuošonu. (Komanda dreiži puorstuoja lītuot markera proteinus-nivīns nagribēja kūku, kas varātu speidēt.) Meinards metodi nūsauce par “elegantuokū lītu iz pasauļa.”
Laika gaitā Meinards i Povels izcēle kaštanu montažys lineju, kas niu stīpās leidz vairuokim 60. godu ceglu i javys mežkūpeibys pietnīceibys ākys stuovim, kai ari dzierkstejūšū jaunū uorpuspiļsietenis “Biotech Accelerator” īkuortu. Process vysupyrma īkļaun embriju atlasi, kas izdeigst nu genetiski identisku šyunu (leluokuo daļa laboratorejā izveiduotūs embriju tū nadora, deļtam ir bezjiedzeigi izveiduot klonus) i kvīšu genu īvītuošonu. Embriju šyunys, taipat kai agars, ir pudiņam leidzeiga vīla, kas īgiuta nu aļģu. Kab embriju puorvārstu par kūku, pietnīki pīvīnuoja augšonys hormonu. Symtim kubu formys plastmasys trauku ar mozim bezsakņu kaštanu kūkim var īlikt iz plaukta zam jaudeigys dienasgaismys lampys. Gols golā zynuotnīki pīlītuoja sakņuošonuos hormonu, īstateja sovus suokūtnejūs kūkus pūdūs, kas pīpiļdeiti ar augsni, i īlyka tūs temperaturys kontrolātā augšonys kamerā. Na par breinumu, ka laboratorejā asūšī kūki uorā ir švakā stuovūklī. Deļtam pietnīki tūs puorvītuoja ar sovvalis kūkim, kab dabuotu cītuokus, tok vys vēļ iztureiguokus paraugus lauka puorbaudem.
Pyrma diveju vosoru maņ paruodeja Poveļa laboratorejis absolvente Hanna Pilkija, kai tū izdareit. Jei kultivēja sieņs, kas izraisa baktereju pūsmu, mozā plastmasys Petri traukā. Itamā slāgtajā formā gaiši oranžais patogens izaver labvieleigs i gondreiž skaists. Gryuši īsadūmuot, ka tys ir masveida nuovis i iznycynuošonys cālūņs.
Žirafe iz zemis ceļūs iz zemis, atzeimuoja moza sāklys pīcu milimetru daļu, ar skalpeli izdareja treis precizus grīzumus i iz rānys izsmērēja pūdu. Jei tūs aizzīmuoja ar plastmasys plēvis gabaleņu. Jei saceja: “Tys ir kai band-aid.” Tai kai tys ir narezistents “kontrolis” kūks, jei sagaida, ka apeļsinu infekceja strauji izaplateis nu inokulacejis vītys i gols golā apjam mozūs stumbrus. Jei maņ paruodeja dažus kūkus, kurūs beja kvīšu geni, kurus jei īprīkš beja apstruoduojuse. Infekceja apsarūbežoj ar grīzumu, par pīmāru, pluonuos oranžuos lyupys tyvu mozajai mutei.
2013. godā Meinards i Povels paziņuoja par sovim panuokumim transgenūs pietejumūs: 109 godus piec Amerikys kaštanu slimeibys atkluošonys jī izveiduoja it kai pošaizsardzeibys kūkus, pat ka jim uzbryuk lelys vīluošonuos sieņu devys. Par gūdu jūs pyrmajam i duosnuokajam zīduotuojam jis īguļdeja apmāram 250 000 dolaru, i pietnīki ir nūsaukuši kūkus juo vuordā. Tū sauc par Mīleigū 58.
Amerikys Kaštanu fonda Ņujorkys nūdalis kasgadejuo sapuļce nūtyka pīticeigajā viestnīceibā uorpus Ņūpalcys 2018. goda oktobra leita sastdīnē, kūpā puļcējuos ap 50 cylvāku. Itei tikšonuos beja daleji zynuotniska tikšonuos i daleji kaštanu apmainis tikšonuos. Mozys sapuļču ustobys aizmugurē bīdri apsamaineja ar Ziploc maisim pylnim ar rīksti. Itei sasatikšona beja pyrmuo reize piec 28 godu, kod Darlings voi Meinards naīsaroda. Veseleibys problemys obejus turēja tuoli. „Mes tū dorom tik ilgi, i gondreiž kotru godu klusejam par myrušajim,” maņ saceja kluba prezidents Alens Nikolss. Tok nūskaņuojums vys vēļ ir optimistisks: genetiski modificātais kūks ir izguojs godu ilgus gryutus drūseibys i efektivitatis puorbaudejumus.
Nūdaļas bīdri snēdze detalizātu īvodu par kotra lelō kaštanu kūka stōvūkli, kas dzeivoj Ņujorkas štatā. Pilkijs i cyti absolventi īpazeistynuoja ar tū, kai vuokt i uzglobuot zīdputekšņus, kai audzeit kaštanus zam īkštelpu gaismys, kai pīpiļdeit augsni ar pūsmu infekceju, kab pagarynuotu kūku dzeivi. Kašu kryuteža cylvāki, nu kurim daudzi apputekšņoj i audzej sovus kūkus, uzdeve vaicuojumus jaunajim zynuotnīkim.
Bovels nūlyka iz greidys, valkūt tū, kas izavēre par naoficialu uniformu itai nūdaļai: džinsūs īlykts krakls ar izlīkumu. Juo vīnpruoteiguo tīkšonūs — treisdesmit godu karjera, kas organizāta ap Herba Darlinga mierki atgiut kaštanus — ir reša akademiskūs zynuotnīku vydā, kuri bīžuok veic pietejumus pīcu godu finansiejuma cyklā, i tod daudzsūlūšī rezultati teik nūdūti cytim komercializacejai. Poveļa Vidis zynuotņu i mežsaimnīceibys nūdalis kolega Dons Leopolds maņ saceja: “Jis ir cīši uzmaneigs i disciplināts.” „Jis līk aizkorus. Jis natraucej tik daudzys cytys lītys. Kod pietejums beidzūt dabuoja progresu, Ņujorkys Vaļsts universitatis (SUNY) administratori sasazynuoja ar jū i pīpraseja patentu juo kūkam, kab universitate varātu nu tuo dabuot lobumu, tok Povels atsasaceja. Jis saceja, ka genetiski modificātī kūki ir kai itys primitivuo cylvāku kaštans.
Tok jis jūs breidynuoja: piec leluokuos dalis tehniskūs škieršļu puorvarēšonys genetiski modificātī kūki niu var sasaskart ar leluokū izaicynuojumu: ASV vaļdeibu. Pyrma dažu nedeļu Povels īsnēdze gondreiž 3000 puslopu failu ASV Lauksaimisteibys departamenta Dzeivinīku i augu veseleibys puorbaudis dīnastam, kas ir atbiļdeigs par genetiski modificātūs augu apstyprynuošonu. Ar tū suocās agenturys apstyprynuošonys process: puorsavērt pīsacejumu, pīsaisteit sabīdreibys komentarus, izstruoduot paziņuojumu par ītekmi iz vidi, otkon pīsaisteit sabīdreibys komentarus i pījimt lāmumu. Itys dorbs var aizjimt vairuokus godus. Ka nav lāmuma, projekts var apsastuot. (Pyrmais publiskuo komentaru periods vēļ nav atkluots.)
Pietnīki planavoj īsnēgt cytus lyugumus Puortykys i zuoļu puorvaļdei, kab tei varātu puorbaudeit genetiski modificātūs rīkstu puortykys naatkareibu, Vidis aizsardzeibys agentura puorsavērs ituo kūka ītekmi iz vidi saskaņā ar Federalū pesticidu lykumu, kas ir vajadzeigs vysim genetiski modificātajim augim. biologiskais. “Tys ir sarežgeituok par zynuotni!” — saceja kaids nu auditorejis.
"Nui." Povels tam pīkryta. "Zynuotne ir interesanta. Tei ir izmysuma pylna." (Vāluok jis maņ saceja: “Treju dažaidu agenturu uzraudzeiba ir puorlīcynuošona. Tys eistyn nūgalynoj jaunynuojumus vides aizsardzeibā.”)
Kab pīruodeitu, ka jūs kūks ir drūšs, Poveļa komanda veice vysaidus testus. Jī baroj oksalatu oksidazi ar bišu zīdputekšnim. Jī miereja labvieleigūs sieņu augšonu augsnē. Jī atstuoja lopys iudinī i izpieteja tūs ītekmi iz t. Nivīnā nu pietejumu natyka nūvāruotys blokusparuodeibys, patīseibā genetiski modificātuo uztura veiktspēja ir lobuoka par dažu namodificātu kūku lopom. Zynuotnīki rīkstus nūsyuteja iz Oak Ridge Nacionalū laboratoreju i cytom laboratorejom Tenesī analizei, i naatkluoja atškireibu ar rīkstim, kū ražoj namodificāti kūki.
Itaidi rezultati var mīrynuot regulatorus. Tī gondreiž nūteikti nanūmīrynuos aktivistus, kas ībylst pret GMO. Džons Dogertijs, pensionāts zynuotnīks nu Monsanto, snēdze konsultaceju pakolpuojumus Povelam par breivu. Jis itūs pretinīkus sauce par “opoziceju”. Jau godu desmitim vidis organizacejis breidynoj, ka genu puorvītuošonai storp tuoli radnīceigom sugom byus naparadzātys sekys, par pīmāru, "superzuolis" izveide, kas puorsnādz dabiskūs augus, voi svešu genu īvīsšona, kas var izraiseit saiminīka kaiteigu mutaceju īspiejameibu sugys DNS. Jī ari uzatrauc, ka uzjāmumi izmontoj genu inženereju, kab dabuotu patentu i kontrolātu organismus.
Itūšaļt Povels saceja, ka jis nasajiems nikaidys naudys taišni nu nūzaris olūtim, i jis uzstuoja, ka leidzekļu zīduošona laboratorejai “nav pīsīta”. Tok Brenda Džo Makmanama, organizacejis ar nūsaukumu “Pamatīdzeivuotuoju vidis teikls” organizatore, nūruodeja iz leigumu 2010. godā, kurā Monsanto deve Kaštanu fondam i tuo partneru agenturai Ņujorkai Nūdaļa atļuove divejus genetiskūs modifikaceju patentu. (Pauels saceja, ka nūzaris īguļdejumi, tymā skaitā Monsanto, veidoj mozuok nakai 4% nu tuos kūpejuo dorba kapitala.) Makmanamai ir aizdūmys, ka Monsanto (kū īgiva Bayer 2018. godā) paslapyn rauga dabuot patentu, atbolstūt tū, kas, ruodīs, ir kūka atkuortuošona nuokūtnē. Nasavteigs projekts. — Monsans ir vyss ļauns, — jei atklōti saceja.
Povels saceja, ka patents 2010. goda leigumā ir beidzīs, i, atkluojūt sovys kūka detaļuos zynuotniskajā literaturā, jis ir nūdrūsynuojs, ka kūku navar patentēt. Bet jys saprota, ka tys nalikvidēs vysas ryupes. Jis saceja: “Es zynu, ka kaids saceitu, ka tu esi tikai ūsys Monsanto.” „Kū tu vari dareit? Nav nikuo, kū tu vari dareit.”
Pyrma apmāram pīcu godu Amerikys Kaštanu fonda vadeituoji secynuoja, ka jī navar sasnēgt sovus mierķus tikai ar hibridizaceju, deļtam jī pījēme Poveļa genu inženerejis programu. Itys lāmums izraiseja dažys dūmstarpeibys. 2019. goda martā fonda Masačūsetsys-Rodsolys nūdalis prezidente Loisa Brolta-Melikana atsasaceja nu dorba, atsasaucūt iz Globaluos tīseibys ekologejis projektu (Global Justice Project), antigenu inženerejis organizaceju, kurys bazis ir Bufalo. Tīslītu ekologejis projekts) arguments; nu vaļdis atstuoja ari juos veirs Denijs Melicans. Denniss maņ saceja, ka puors eipaši uzatrauc, ka Poveļa kaštani varātu izaruodeit par “Trojis zyrgu”, kas atbreivuoja ceļu cytim komercialim kūkim, kab ar genu inženerejis paleidzeibu varātu superuzlādēt.
Lauksaimnīceibys ekonomiste Sūsana Ofuta kolpoj par Nacionaluos Zynuotņu akademejis, inženerzynuotņu i medicinys komitejis prīkšsādātuoju, kas 2018. godā veice pietejumus par meža biotehnologeju. pret GMO aktivisti. “Kaida ir meža rakstureiguo vierteiba?” — jei vaicuoja, kai problemys pīmāru, process naatrysynuoja. „Voi mežim ir sovi nūpalni? Voi mums ir morals pīnuokums tū jimt vārā, pījamūt īsajaukšonys lāmumus?”
Leluokajai daļai zynuotnīku, ar kurim asu runuojs, ir moz īmesļa uzatraukt par Poveļa kūkim, partū ka mežam ir nūtykuši tuoli vierzeiti pūstejumi: meža izciersšona, kolnu ryupnīceiba, atteisteiba, bezgaleigs kukaiņu i slimeibu daudzums, kas iznycynoj kūkus. Storp tim kaštanu vīlums ir pīruodeits kai Atkluošonys ceremoneja. „Mes vysod īvīšam jaunus piļneigus organismus,” saceja Kerija ekosistemys instituta Milbrūkā, Ņujorkā, meža ekologs Gerijs Lovets. “Genetiski modificātūs kaštanu ītekme ir daudz mozuoka.”
Tuoļuok guoja meža ekologs Donalds Volers, kurs naseņ aizguoja pensejā nu Viskonsinys-Medisonys universitatis. Jis maņ saceja: "Nu vīnys pusis, es īzeimuoju nalelu leidzsvoru storp risku i atleidzeibu. Nu ūtrys pusis, es tikai turpynoju skruopēt golvu par riskim." Itys genetiski modificātais kūks var radeit draudus mežam. Sovukuort „lopa zam atleidzeibys ir tikai puorpiļdeita ar tinti.” Jis saceja, ka kaštans, kas pretojās vīluošonai, gols golā uzvarēs itū cīnejamū mežu. Cylvākim vajag cereibu. Cylvākim vajag simbolus. ” .
Povelam ir tendeņce palikt mīreigam, tok genu inženerejis skeptiki var jū satraukt. Jis saceja: “Maņ tī nav jāgys.” “Tī nav baļsteiti iz zynuotni.” Kod inženeri ražoj lobuokys mašynys voi viedtelefonus, nivīns nasyudzēs, partū jis gryb zynuot, kas ir ar lobuok izstruoduotim kūkim. „Tys ir instruments, kas var paleidzēt,” saceja Povels. „Par kū tu soki, ka mes navarim lītuot itū instrumentu, mes varim lītuot Filipsa skryuvi, bet na normalu skryuvi, i ūtraiži?”
2018. goda oktobra suokumā es pavadeju Povelu iz vīglu lauka staceju iz dīnvydim nu Sirakuzu. Jis cerēja, ka Amerikys kaštanu sugys nuokūtne augs. Vīta ir gondreiž tukša, i tei ir vīna nu nadaudzajom vītom, kur ļaun augt kūkim. Garuos prīžu i lapu plantacejis, seņ atstuotuo pietnīceibys projekta produkts, nūlīcās iz austrumim, tuoli nu voldūšuo vieja, pīškirūt ​​apleicīnei nadaudz šausmeigu sajiutu.
Pietnīks Endrjū Ņūhauss Poveļa laboratorejā jau struodoj pi vīna nu lobuokajim kūkim zynuotnīkim, meža kaštanu nu Virdžinejis dīnvydim. Kūks ir apmāram 25 pādys augsts i aug najauši izvītuotā kaštanu augļu duorzā, kū īskaun 10 pādys augsts brīžu žūgs. Skūlys maiss beja pīsīts pi nazkaidu kūka zoru golim. Ņūhauss paskaidruoja, ka īkšejais plastmasys maiss beja īsprūstuots Darling 58 zīdputekšņūs, par kurim zynuotnīki pīsaceja junī, bet uorejais metala teikla maiss turēja zvārus tuoli nu augūšom pūra. Vysu uzstuodejumu styngrā uzraudzeibā nu ASV Lauksaimisteibys departamenta; pyrma deregulacejis ir juoizolej zīdputekšni voi rīksti nu kūkim ar genetiski pīvīnuotim genim žūgā voi pietnīka laboratorejā.
Ņūhauss manipulēja ar izsvīžamom atzaruošonys škērem iz zoru. Viļcūt ar šņūri, asnis sapleisa un maiss nūkryta. Ņūhauss dreiži puorsacēle iz nuokamū maisā asūšū zoru i atkuortuoja procesu. Povels savuoce krytušūs maisus i īlyka tūs lelā plastmasys atkrytumu maisā, taipat kai struodojūt ar biobeistamim materialim.
Piec atsagrīzšonys laboratorejā Ņūhauss i Hanna Pilkija iztukšuoja maisu i dreiži izvylka nu zaļūs burbuļu bryunūs rīkstus. Jī ryupejās, lai ērški naīītu uodā, kas ir profesionals apdraudiejums kaštanu pietejumūs. Agruok jim patyka vysi duorgī genetiski modificātī rīksti. Itūreiz jim beidzūt beja daudz: vaira kai 1000. „Mes vysi doram prīceiguos mozuos dejis,” saceja Pirkejs.
Vāluok tymā pošā piecpušdīnē Povels aizvede kaštanus iz Nīla Patersona kabinetu vestibilā. Tei beja pamatīdzeivuotuoju dīna (Kolumba dīna), i ESF pamatīdzeivuotuoju i vidis centra direktora paleigs Patersons tikkū beja atsagrīzs nu catūrtuos dalis piļsietenis, kur jis vadeja pamatīdzeivuotuoju puortykys demonstraceju. Juo diveji bārni i mozmeita spielejās datorā birojā. Vysi myzuoja i ēde rīkstus. — Jī vēļ ir drupeit zaļi, — nūžālojūt saceja Pauels.
Poveļa duovona ir daudzfunkcionala. Jis izplata sāklu, cerūt izmontuot Patersona teiklu, kab īstateitu kaštanus jaunūs apgobolūs, kur tī dažu godu laikā var sajimt genetiski modificātus zīdputekšņus. Jis nūsadorbuoja ari ar prasmeigu kaštanu diplomateju.
Kod Patersonu pījēme dorbā ESF 2014. godā, jis izzynuoja, ka Povels eksperimentej ar genu inženerejis kūkim, kas atsaroda tik dažu jiudžu attuolumā nu Onondagys tautys īdzeivuotuoju teritorejis. Pādejais atsarūn mežā dažys jiudzis iz dīnvydim nu Sirakuzu. Patersons saprota, ka, ka projekts izadūs, slimeibu rezistencis geni gols golā īīs zemē i krystuos ar tī atlykušajim kaštanim, taidā veidā mainūt mežu, kas ir dzeiveibai svareigs Onodagys identitatei. Jis dzierdēja ari par bažom, kas līk aktivistim, tymā skaitā ari dažim nu pamatīdzeivuotuoju kūpīnom, ībylst pret genetiski modificātim organismim cytur. Par pīmāru, 2015. godā Jurokys ciļts aizlīdze GMO rezervis Zīmeļkalifornejā, deļtam ka beja bažys par tuos kulturu i lašu zvejnīceibys pīsuorņuojuma īspiejameibu.
— Es saprūtu, ka tys ar mums te nūtyka, mums vajadzātu vysmoz sasarunōt, — maņ saceja Patersons. 2015. goda Vidis aizsardzeibys agenturys sēdē, kū reikuoja ESF, Povels snēdze labi īmieginuotu runu Ņujorkys pamatīdzeivuotuoju bīdrim. Piec runys Patersons atguoduoja, ka vairuoki vadeituoji saceja: “Myusim vajadzātu īstateit kūkus!” Jūs entuziasms puorsteidze Patersonu. Jis saceja: “Es tū nagaideju.”
Tok vāluokuos sarunys paruodeja, ka moz kas nu jim eisti pīmiņ kaštanu kūka lūmu juos tradicionalajā kulturā. Patersona turpmuokī pietejumi jam saceja, ka laikā, kod vīnlaiceigi nūtyka socialī namīri i ekologiskuo iznycynuošona, ASV vaļdeiba eistynuoja plašu pīspīdu demobilizacejis i asimilacejis planu, i beja atguojuse epidemeja. Taipat kai daudzys cytys lītys, ari vītejuo kaštanu kultura apleicīnē ir pagaisuse. Patersons ari atkluoja, ka uzskoti par genu inženereju ir cīši atsaškireigi. Onodys lakrosa stymbynu ražuotuojs Alfijs Žaks ir cīši īinteresāts izgataveit stymbynus nu kaštanu kūka i atbolsta projektu. Cyti dūmoj, ka risks ir par lelu i deļtuo ībylst pret kūkim.
Patersons saprūt ituos divejis nūstuojis. Jis maņ naseņ saceja: “Tys ir kai mobilais telefons i muns bārns.” Jis nūruodeja, ka juo bārns atsagrīž sātā nu školys koronavirusa pandemejis sakarā. "Vīnu dīnu es vysi izguoju uorā; lai jī sasazynuotu, jī vuicuos. Ūtrā dīnā, kai, tiksim vaļā nu tom lītom." Bet godu dialogs ar Povelu nūvuojinuoja juo skepticismu. Naseņ jis izzynuoja, ka 58 Darling kūku videjim piecguojiejim nabyus īvīstūs genu, kas nūzeimoj, ka suokūtnejī meža kaštani turpynuos augt mežā. Patersons saceja, ka tys likvidēja lelu problemu.
Myusu vizeitis laikā oktobrī jis maņ saceja, ka īmeslis, deļkuo jis navar piļneibā atbaļsteit GM projektu, ir tys, ka jis nazyna, voi Povelam ir svareigi cylvāki, kas sovstarpeigi īsadorboj ar kūku voi kūku. — Es nazynu, kas jam tī ir, — Patersons pīsakuope kryutim. Jis saceja, ka tikai tod, ka var atjaunuot attīceibys storp cylvāku i kaštanu, ir vajadzeigs atgiut itū kūku.
Itam mierkim jis saceja, ka planavoj izmontuot Poveļa īdūtūs rīkstus, kab izgataveitu kaštanu pudiņu i eļļu. Jis atvess itūs iedīņus iz Onondagys teritoreju i aicynuos cylvākus nu jauna atkluot sovys senejuos garšys. Jis saceja: "Es tai ceru, tys ir kai sveikt vacu draugu. Tev tikai vajag īkuopt autobusā nu tuo vītys, kur tu paguojušajā reizē apsastuoji."
Povels janvarī sajēme 3,2 miļjonus dolaru duovonu nu Templtonys Pasauļa labdareibys fonda, kas ļaus Povelam īt tuoļuok, navigejūt regulejūšajuos agenturuos i paplašynojūt sovu pietnīceibys uzmaneibu nu genetikys leidz vysys ainovys remonta faktiskajai realitatei. Ka vaļdeiba jam dūs svieteibu, Povels i zynuotnīki nu Amerikys Kaštanu fonda suoks ļaut tam zīdēt. Zīdputekšni i tuo papyldu geni tiks pūsteiti voi izslauceiti iz cytu kūku gaideitajim traukim, genetiski modificātūs kaštanu liktiņs atsateisteis naatkareigi nu kontrolātuos eksperimentaluos vidis. Pījamūt, ka genu var uzturēt gon laukā, gon laboratorejā, tys ir nanūteikts, tys izaplateis mežā — tys ir ekologiskais punkts, kuru zynuotnīki gryb, bet radikali beistās.
Piec tam, kod ir kaštanu kūks atsapyuš, voi var nūpierkt? Jā, Ņūhauss saceja, tys beja plans. Pietnīkim kotru nedeli ir vaicuots, kod ir pīejami kūki.
Pasaulī, kur dzeivoj Povels, Ņūhauss i juo kolegi, ir vīgli sajust, ka vysa vaļsts gaida jūs kūku. Tok braucūt nalelu attuolumu iz zīmelim nu pietnīceibys saimnīceibys cauri Sirakuzu centram atguodynoj, cik dzilis puormainis vidē i sabīdreibā ir nūtykušys nu Amerikys kaštanu pagaisšonys. Kaštanu augstumu īla atsarūn mozpiļsātā iz zīmelim nu Sirakuzu. Tei ir parosta dzeivojamuo īla ar plotim pībraucamajim celim, gūdeigim zuoleitem, i pa laikam mozim dekorativim kūkim, kas punktāti ar prīšknomu. . Kūka uzjāmums naprosa kaštanu atdzimšonu. Pošpīteikamuo lauksaimnīceibys ekonomika, kas baļsteita iz kaštanim, ir piļneibā pagaisuse. Gondreiž nivīns nu puoruok cītu burbu naizvylk meikstus i soldonus rīkstus. Vairums cylvāku varbyut pat nazyna, ka mežā nikuo natryukst.
Apsastuoju i piknika vakarenis pi Onondagys azara zam leluos boltuos ašņa kūka ānys. Kūku apspīde gaiši zaļi pelēki urbi. Es varu redzēt kukaiņu iztaiseitūs caurumus myzā. Tys suoc zaudēt lopys i var nūmiert i sabrukt piec dažu godu. Tikkū, lai atbrauktu ite nu sovys sātys Merilendā, es brauču gar tyukstūšom myrušu pelnu kūku, ar plykim škeivi zorim, kas pasaceļ pi ceļa molys.
Apalačūs uzjāmums ir nūkosuojs kūkus nu leluokys Bitlahua plateibys, kab dabuotu zam ūglis. Ūgļu vaļsts sirds sakreit ar bejušuos kaštanu vaļsts sirdi. Amerikys Kaštanu fonds struoduoja ar organizacejom, kas īstateja kūkus iz atstuotom akmeņūgļu raktuvem, i kaštanu kūki niu aug iz tyukstūšom akru zemis, kū ītekmēja katastrofa. Itī kūki ir tikai daļa nu hibridu, kas ir iztureigi pret baktereju pūsmu, bet tī var palikt par sinonimu jaunai kūku paaudzei, kas kaidu dīnu var konkurēt ar senejim meža miļžim.
Paguojušuo goda majā ūglekļa dioksida koncentraceja atmosferā pyrmū reizi sasnēdze 414,8 dalis iz miļjonu. Taipat kai cyti kūki, ari Amerikys kaštanu naiudiņa svors ir apmāram puse nu ūglekļa. Tik moz lītu, kū var audzeit iz zemis gobola, var dreižuok absorbēt ūglekli nu gaisa kai augūšs kaštanu kūks. Paturūt tū pruotā, pārn žurnalā “Wall Street Journal” publicātajā rokstā tyka īrūsynuots: “Byusim vēļ vīnu kaštanu saimisteibu.”