Vuocejis pietnīku komanda ir izstruoduojuse bimetaliskūs divdimenseju superkristalus ar izcylom katalitiskajom eipašeibom. Tūs var izmontuot, kab ražuotu iudiņradi, sadalejūt mudskuobi, ar rekordu rezultatim.
Zynuotnīki, kurus voda Ludviga Maksimiliana Minhenis universitate (LMU Minhen) Vuocejā, ir izstruoduojuši fotokatalitiskū tehnologeju iudiņraža ražuošonai, kurys pamatā ir plazmys bimetaliskī divdimenseju superkristali.
Pietnīki apkūpuoja plazmoniskuos strukturys, apvīnojūt atseviškys zalta nanodalenis (AuNP) i platina nanodalenis (PtNP).
Pietnīks Emiliano Kortess saceja: «Zalta nanodaleņu izvītuojums ir cīši efektivs, kab fokusātu īkreitūšū gaismu i radeitu spieceigus vītejūs elektriskūs laukus, tai saucamūs korstūs punktus, kas veidojās storp zalta daleņom.»
Īrūsynuotajā sistemys konfiguracejā radzamuo gaisma cīši spieceigi sovstarpeigai īsadorboj ar metala elektronim i līk tim vibrēt rezonansis veidā, līkūt elektronim kūpā strauji puorsavītuot nu vīnys nanodaleņu pusis iz ūtru. Tys roda mozu magnetu, kū eksperti sauc par dipola momentu.
Tys ir luodeņa izmāra i attuoluma storp pozitivu i nagativu luodeņu centrim reizynuojums. Kod tys nūteik, nanodalenis uztver vairuok saulis gaismys i puorvierš tū cīši energetiskūs elektronūs. Tī paleidz kontrolēt kimiskuos reakcejis.
Akademiskuo sabīdreiba ir puorbaudejuse plazmoniskūs bimetaliskūs 2D superkristalu efektivitati mudskuobis sadaleišonā.
“Zondi reakceja tyka izvālāta deļtuo, ka zalts ir mozuok reaktivs kai platins i deļtuo, ka tys ir ūglekļa neitrals H2 nesējs,” jī saceja.
“Eksperimentali uzlobuotuo platina veiktspēja apgaismuojumā līcynoj, ka īkreitūšuos gaismys sovstarpeiguo īdarbeiba ar zalta bloku roda platina veiduošonūs zam sprīguma,” jī saceja. «Eistineibā, kod mudskuobi izmontoj kai H2 nesēju, ruodīs, ka AuPt superkristalim ir vyslobuokuo plazmys veiktspēja.»
Kristalam beja H2 ražuošonys uotrums 139 mmol iz vīnu katalizatora gramu stuņdē. Pietnīku komanda saceja, ka tys nūzeimoj, ka fotokatalitiskajam materialam niu ir pasauļa rekords par iudiņraža ražuošonu, dehidrogenejūt mudrskuobi radzamuos gaismys i saulis storuojuma ītekmē.
Zynuotnīki īrūsynoj jaunu rysynuojumu rokstā “Plazmoniskī bimetaliskī 2D superkristali iudiņraža radeišonai”, kas naseņ publicāts žurnalā “Nature Catalice”. Komandā ir pietnīki nu Berlinis Breivuos universitatis, Hamburgys universitatis i Potsdamys universitatis.
"Apvīnojūt plazmonus i katalitiskūs metalus, mes virzejam iz prīšku spieceigu fotokatalizatoru izstruodi ryupnīciskim pīlītuojumim.Tys ir jauns veids, kai izmontuot saulis gaismu, i tam ir ari potencials cytom reakcejom, par pīmāru, ūglekļa dioksida puorviersšonai par nūdereigom vīlom," saceja Kouls Tess. .
        This content is copyrighted and may not be reused. If you would like to collaborate with us and reuse some of our content, please contact us: editors@pv-magazine.com.
Īsnādzūt itū veidlapu, jius pīkreitat, ka PV Magazine izmontuos jiusu datus, kab publicātu jiusu komentarus.
Jūs personeigī dati tiks atkluoti voi cytaiži nūdūti trešajom pusem tikai spama filtriešonys nūlyukā voi piec vajadzeibys sātys lopys uzturiešonai. Nikaida cyta puornesšona trešajom pusem natiks veikta, ka viņ tys nav pamatuots saskaņā ar spākā asūšajim datu aizsardzeibys nūsacejumim voi ka viņ PV Magazine nav pīpraseits tū dareit saskaņā ar lykumu.
Jyus varit atsaukt itū pīkrisšonu sevkurā laikā ar spāku iz prīšku, taidā gadīnī jūs personeigī dati tiks izdzāsti izreiz. Cytaiž jūs dati tiks izdzāsti, ka PV Magazine apstruoduos jūs pīprasejumu voi tiks sasnāgts datu globuošonys mierkis.
Sīkdatnis itamā sātyslopā ir īstateitys tai, kab “ļautu sīkdatnem”, kab snāgtu jums lelu puorlyukuošonys pīredzi. Jyus tam pīkreitat, turpynojūt lītuot itū sātys lopu, namaineidami sovus sīkdatņu īstatejumus voi nūklikšķinūt iz “Pījimt”.